Iepazīšanās sludinājumi utt...

Ja ir jauns un bez defektiem (kā jau esmu kādreiz minējis - pirmssākumos tādi sludinājumi vairāk bija domāti cilvēkiem ar invaliditāti), labāk meklēt reālajā dzīvē. Ramona jau visu izlikusi uz "lāpstiņām" , negribas pārrakstīt.
Var sarakstīties, kāpēc gan ne!?
Es gan uzskatu, ja man ir nopietna otrā pusīte, tad ar pretējā dzimuma pāŗstāvēm nav ko čakstināties. Izņemot gadījumus, kad tik tiešām (neattatiecas gan uz iepaz.adresēm, bet vairāk uz vietnēm , veltītām hobijiem/vaļaspriekiem/biznesu/darbu) komunikācija ir no VISāM PUSēM neslēpta, pieņemama,  vērtīga/ineteresanta.
Kamēr jauns, viss oki, pēc tam, teiksim precīzāk - pēc 40 -jau sākas "sviesc" . Nesalāpītās, sačakarētās dvēseles ar savām traumām un parasti bez interesēm, hobijiem, ka tik kko nomedīt un gultā dabūt. (lai uz vecumu caurumi neiesūno :D )

Nevar jau vairs saprast, vai veselie ir invalīdi vai invalīdi veselie... viss ir ļoti, ļoti "miglaini".
Un... ja meklē attiecības ar smskām, sludinājumiem - riktīgiem večiem tas tomēr īsti  nepiestāv... mans, subjektīvais viedoklis.

Priekš sevis es to neatzīstu, bet vispār jau - kāpēc nē?
Pusaudži mēdz tā darīt, lai paākstītos vai izveidotu pirmās jaukās sms attiecības.
Bet jaunatne tagad jau galvenokārt internetā visu dara.
Manuprāt, galvenokārt jau pieauguši vientuļi cilvēki raksta. To es saprotu, jo pieriebjas būt vienam, gribas vismaz
kādu, ar ko parunāt kaut vai virtuāli.
Īstenībā nesen lasīju jauku stāstiņu: 7 gadus vecā meitiņa aizsūtīja no mammas telefona sms uz raidījumu (laikam Sems),
ka grib atrast draugu un parakstījās ar mammas vārdu, ieliekot mammas numuru. Mamma nesaprata, kas tad nu, ka pēkšņi visi raksta. .
Meitiņa atzinās, tad nu kādu reizi sieviete atbildēja uz vienu no sms, aizgāja uz tikšanos ar vīrieti, iepazinās, apsprieda pārpratumu,
izrādījās, ka abi ir vietuļie vecāki un visubeidzot iemīlējās un apprecējās. Sirsnīgi un jauki. Tā ka laikam esmu par tiem sludinājumiem, ja jau gadās arī šitā :)

Es labprāt sarakstītos caur sms ar vienu konkrētu cilvēku kas apsolītos ka vienu jauku dienu nesāktu atbildēt tā ka sarunas neiet uz priekšu un atkal es palieku viens, bet tā ka liktu sludinājumus un sarakstītos ar entiem cilvēkiem nē, nē tas nav priekš manis, esmu pārāk kautrīgs un pārāk jauns lai tiktu ievilkts nerātnajās tīņu izpriecās

Man ir 2 virtuālie tēli,ar kuriem tik sačakstiņos (es aizstāju šiem psihologu). Man tas nesagādā grūtības,jo jūtos stipra!!
ES atbalstu cilvēkus,kuriem ir drosme prasīt morālo atbalstu no svešiem cilvēkiem!!!