Ir sanācis tā, ka sāc gatavot vienu ēdienu, bet beigās sanāk kaut kas pavisam cits?:D

suga viena, dzimumi dažādi, un ar no tā izrietošām sekām.

protams ka man ir paaris reizes taa licies...
mamma vienmeer man teica :''tu nezini kas ir otraa pusee''
bet vienreiz sanaaca sastapties ar taadu gadiijumu no cita epasta aizsuutiiju bildi un tas cilveeks zinaaja kaa mani sauc bet es vinju nepazinu.. tad taa diivaini palika..

Paldies Dievam par vēlu pieslēdzos, citādi nezinātu, ko ar "eksperimentēt" biji domājusi.    Tāpat, kā ar skaņām, gan krāsām ir kombinācijas, kas tīkamas ausīm un acīm. Tas pats ir arī ar garšām. Garšu gammas.  Zini, kā ir ar tiem "citiem"!? Es viņus nenosodu, ka sajēga par zupu aprobežojas ar vārdu  "soļanka", otrajā "karbonāde" un trešajā sakapāti augļi, nopūsti ar ēdamo makrofleksu. Vārdu sakot -  tos "citus", kam sapratne un uztvere šaurāka par zirgu ar klapēm uz acīm, mēs šoreiz nerunāsim. :)
Jā, es eksperimentēju - tagad gan reti, bet , piemēram, kūpinot vai cepot cepeškrāsnī zivi, katru reizi cenšos kaut ko pamainīt piedevās/garšvielās, garnējumā, temperatūras režīmos. Ja es šo zivi noķēzīšu ar zemeņu ievārījumu - tas nebūs eksperiments, bet gan debilisms. Vārdu sakot, mums terminam "eksperimentēt" ēdienu gatavošanā ir drusku atškirīga izpratne.

Gatavot...smags gadījums. Tā ir ta nodarbe, kuru salīdzinu ar slīpēšanu - nereali besīgi un apnicīgi.Vismaz man.
Paēst - ja protams patīk. Esot centrā piemeram censos vienmer tikt pie atrā ediena - resp. Ieeju Makītī, Hesitī, vai paēst šašlikus. Vienvardsakot staigāt pa kafūžiem ir mana vajiba. Lai gan protams, daudz jau atļauties nevaru.Sevis gatavotais jau neliekas tik garšīgs.

http://virtuve.calis.lv/receptes/fotoreceptes/svinam/bija-reiz-dzimsanas-diena/

Gudri cilvēki - neffig plātīties ar patiesību - noskaudīs vai idejas zags - Tev to vajag!? Man arī nē - tātad turpinam!  
Nē, man draugu maz un tāpēc tie arī ir īsti draugi un maz!  Īstu draugu jau daudz nevajag - pietiek jau ar vienu.

Politiskās spēlītes un tautas mānīšana. Visa politika balstās uz runām, kas iespaido tautu, nevis pašiem darbiem, jo tauta seko līdzi tikai pašām runām un tic tam, ko stāsta. Līdz brīdim, kad tas kļūst pārāk dīvaini, kā piemēram, krīzes situācija Latvijā uz doto brīdi.

vnk IR....:D:D:D:D:D

Pašlaik nevienam nevar ticēt, tas nu ir jāsaprot. Tāds trakums tagad notiek valstī..

ja man garšo, tad daudz dienas.
ja negaršo - tad vispār neēdīšu :)