Ir tāds termins - materiāla nogurums. Vai var iestāties dzīves nogurums?

Nē, domāju ka ne īsti "dzīves", jo dzīve pati par sevi ir skaista, ja vien blakus ir pareizie cilvēki, ir labs darbs, uz kuru dodies ar prieku, hobiji, mīlestība, bērni, mazbērni. Bet ja tā nav, tad var gadīties smagi, jo cilvēks tomēr ir sociāla būtne, dzīva radība, kas pakļauta vispārējiem Dabas Mātes likumiem.
Liktenis brīžiem ir nežēlīgs - cilvēks , kurš vēlas dzīvot, priecāties, cīnīties, saslimst ar smagu , neārstējamu kaiti, zaudē mīļu cilvēku. Vai depresijas, tukšuma uzplūdiem  var pielietot terminu "dzīves nogurums".. varbūt. Lai vienkāršāk un saprotamāk. Protams, tas ir smagi, kad cīnies, kāŗpies, ej pretī savam mērķim un pēkšni ..NAU! Nekā vairs nav!  Un dažreiz salūzt pat ļoti stipri cilvēki. Tas viennozīmīgi atspoguļojas uz veselību.
Ir, protams, cita kategorija, kam salūzt ir vienkārši dzīves moto.. :D , bet nu tas cits stāsts.

Skatījos Latvijas Zinātņu akadēmijas terminu datubāzē.. tu skaidri zini, ka ir tāds termins?

Dzīves nogurums iestājas tajā brīdī, kad cilvēkam nav mērķu un sapju, ir tāds termins nu lab vienkārši vārds - bezmērķīgs Tad arī no ikdienas rutīnas un nekā nedarīšanas, cilvēks nogurst, jo saprot, ka viņam tuvākos 20 gadus, būs arī tāda dzīve.. tajā brīdī, kā ir mērķis piemēram tikt pie autiņa vai mājas, tā sūda rutīna ātri beidzas.. rodas jaunas iespējas un jauni dzīves pavērsieni.