Ir vērts ticēt Dievam? Vai nav kauns atzīties ka ticat Dievam,jo par jums smiesies...?

katram ir dota taa lielaa priekshrociiba izveeleeties-ticeet vai nee..Es pac esmu kristiits katolis,bet diemzheel ticu tikai tam,ko cilveeks pac var sasniegt..

a kapec jasmejas??  
nezinu wai ticu wai ne...
nedomaju pa tadam lietam..

sāksim ar ļoti neētiskā formā uzdots jautājums.
katrs tic kam grib. ja tic tad tic, un viss. ja ne tad ne. un ja kāds smejās par tavu izvēli, tad viņš ir pilnīgs idiots :)

nav svariigi tici vai netici, svariigaak ir kaads esi pats, un ko un kaa dziivee esi izdariijis. cilveekiem jau vajag kaadu uz ko novelt vainu, kad neveicas. kaadu kam izkratiit sirdi, lai sirdsapzinja liktu mieru, un tad lai jauniem speekiem vareetu turpinaat savas netiiraas lietas. ticot kaukam augstaakam dazhiem ir vieglaak paarvareet gruutiibas.

Vispār cilvēku kas tic ir daudz vairāk, bet es neticu Dievam, jo cilvēki vienmēr atrdod atbildi uz neizprotamo
[piemēram : Kas radīja cilvēku?]
Atbilde - Dievs
Jo prāts nespēj atrast atbildi....
par šito man ilģi jāraksta :D vispār tāka negribas skaidrot visu

es ticu sev un piekrītu kidd, bet mani netraucē dievticīgie.. vismaz pagaidām

nezinu... ja būtu par ko ticēt ticētu es pat sev neticu kur nu vel par pasaku varoni!!!!!

Dievs ir tikai vārds kas apzīmē Visumu kādu mēs viņu zinam un mūs visus kā vienu vienotu veselumu. Tā kā esksistēj vispār kaut kas un nekas nenotiek dzīvē tāpat vien un visam ir komiskas likumsakarības un mērķi un viss ir saistīts, tad nu jā ir vērts tam visam ticēt, ko cilvēki apzīmē ar vienu vārdu - Dievs.

Pasaulīt-Tev kāāāādam vēl šodien ir jāatskaitās???? Neļauj ielīst Tavā Dvēselītē...

Nē, ir nācies bieži aizstāvēt savu viedokli, bet tas ir atkarīgs no tā, kā Tu Dievu uztver. Es nespēju aizstāvēt kristietības viedokli par Dievu tēvu, Dieva dēlu un Svēto garu. Man tas kaut kā primitīvi viss šķiet, bet kad uzsāku sarunas par teoriju, kas ir enerģija, tās avots, dzīvība u.t.t., pamatojot to ar zinātniskiem pierādījumiem un nokļūstot pie tā, pie kā zinātne apstājas, tad parasti nezināmo vienkāršāk nosaukt par Dievu, bet labi apzinoties, ka tas ir varens spēks, ko cilvēka prāts nekontrolē, bet kurš cilvēku spēcīgi ietekmē. Parasti neviens vairs nesmejas, bet aizdomājas gan.

Es ticu, ka ir un man ir vienalga, ko domā citi cilvēki, jo tā ir mana personiska darīšana, kam ticēt un kam nē. Ja būsi gudra, tad neietekmēsies no tā saucamo draugu smiešanos, jo, ja viņi būtu īsti tavi draugi, tad cienītu un pieņemtu tavas domas un pārliecību.

Mēs katrs paši izvēlamies, kam ticēt, un savu ticību nav jāpakārto citiem cilvēkiem!