Izbaudi apskāvienus vai tas tev liek justies neērti?? :)

kapēc,apskāwiens daudz ko izsaka un tas nomierina ja biji uztraucies-apskāwiens dara brīnumus un ar to war daudz pateikt bez wārdiem,pat smaids nestāw tam līdzās un līdz

Pa cik straadaaju Auklju dienestaa pa aukliiti varu teikt, ka man patiik, ka mani apskauj beerni. Jo vinji ir tik mazinji un nesamaitaati, vinju miilestiiba naak no sirds... Tu speej izjust to cik ljoti tev vinji uzticaas un tava klaatbuutne liek justies vinjiem laimiigiem...

Man vismīļākie ir mammas vai mīļotā vīrieša apskāvieni - mammas apskāvieni atgādina bērnību, kad viņa mani paņēma klēpī un samīļoja, bet mīļotā vīrieša apskāvieni apliecina viņa mīlestību un maigumu pret mani.

Nospļauties, ja man kāds pienāk un apķeras, es atgrūžu to stūlbo cilvi nah,
pie tam tā lai viņš sienā ielido vai vismaz nokrīt...
Nefig man pielipt.

Man nepatīkami, ja svešinieks atļaujas pārkāpt manas personīgās telpas robežu. Apskaut un samīļot sevi ļauju tikai tuviem cilvēkiem

Visi, ja vien cilveeks ir patiikams. Esmu no tiem kas, ja nav aptaustiijis, tad nav saticis vispaar :DDDD

Izbaudu tos apskāvienus, ko sniedz man mīļie cilvēki - tie iepriecina, uzmundrina, nomierina. :)
sveši parasti mani neapkampj - neļauju... :)

Tad kad mani apķer mans krustēliņš(mazs dūdiņš:)), tas ir vissvarīgakais, vismīļākais  apskāviens no visiem, pat no mīļotā...

Atkariibaa kas par cilveeku mani apskauj

pie attiecigas kondicijas attieciga attieksme :)) bet tas kas mani riske apskaut riske dabut bucu ^ ar gjimeni neapskaujos praktiski nekad

Visi apskāvieni mīļi :)) Bet svešos gan klāt nelaižu :D
Vienīgi atvadoties nepatīk apskauties,tad man tāda sajūta,ka cilvēku redzu pēdējo reizi... Bet tas ir tikai no tādiem cilvēkiem kurus redzu ikdienā :))

mazinja starpība jav ir :D ta4u visi ir labi iznjemot garāmgājējs , tam aizmatiem un pret celi :D

Atkarīgs no apskāviena veida un no tā kā tas ir saņemts vai kam tiek dots.
Ja mīļam cilvēkam (tip viņai), tad tie ir tie labākie, saldākie un patīkamākie. ;)
Ar džekiem? Nu fck.. kas pa gejismu :D

kpc neeerti? :(
tieshi patiikami :)

Itachi, bet ja tewi samiiljotu daudz meitenju, vai tad nebuutu laimiigs?:)

patīk vīra apskāvieni-maigs spēks vai spēcīgs maigums,
manu dēlu,jau tikai mazāko-mīļums uz visām pusītēm-abējādi,
sveši-nē....

piekrītu Bonim,apskāvieni dara brīnumus(īpaši mīļo cilvēku apskāvieni)

ir- un veel kaada starpiiba:)miilotais cilveecins apskauj looti miili...tik miilji ka negribas laist valja vinju:)

Nē..tas man liek justies patīkami :)

Ir jau gan starpiba, kas apskauj.... ja mans puisis, tad loti patikami....
Ja mani apskauj cilveks, kurs man nepatik, tad gan tas skiet pretigi...
nu taa...

Jā, laikam jau ir tāda lieta, ko varam dziļi analizēt, kāpēc vieniem tas ir vitāli svarīgs, bet citiem nepieņemams. Un tiem kam  nepieņemams, tad esot kopā ar mīļoto pēkšņi tik nepieciešams. Godīgi sakot, kad biju maza meitene ilgojos pēc mammas apskāviena, bet tie nesekoja. Tagad, kad mamma tuvojas, automātiski atraujos un man šie pieskārieni ir nepatīkami. Man bija jāmācās ,apskaut vārda tiešākajā nozīmē, savas meitas. Tad arī iepazinu, ko nozīmē šīs sajūtas. Un attiecības tas arī mainīja pret vīrieti, jo vēlme sajust to, kas gadiem bija laupīts pat dubultojās. Apziņa, ko otram tas var nozīmēt paspilgtinājās. Tomēr joprojām neesmu no tiem cilvēkiem, kas fizisku kontaktu uztver kā pašsaprotamu.

Izbaudu, protams. :))

Viss atkarīgs no situācijas...Bet patīk kad samīļo  apskauj draugs!:)nejūtos neērti ja kāds mani apskauj, pierasta lieta! :)