Ja Tev būtu iespēja ziedot 100 tūkst. latu, kam Tu viņus ziedotu?

ļimonu ziedotu

Es naudu domājams neziedotu, nopirktu par naudu konkrētas lietas un tās arī dāvinātu.
Viena bērnu nama gada budžets ir 10-20 000 Ls. Protams, lielākā daļa ir darbinieku algas.

Ja kādai iestādei iedotu 1 miljonu, tur būtu jāizveido komisija, komisijai vajadzētu jaunu džipu, lai varētu aizbraukt līdz bankai un uzraudzīt to naudu, bērniem vajadzētu izremontēt skolotāju istabu, uzlikt ādas dīvānu utt.
Ja skolotājs/uzraugs ir komfortā, tad arī bērns ir lamīgs???

Uztaisītu pa to miljonu pilsētā bērnu laukumus, saremontētu basketbola laukumus, sataisītu gopņikiem ielas kačalkas, ieguldītu tajā lai bērni nekļūst par sabiedrības padibenēm..
..bet nu protams, labi zinām, ka 1 miljons nekad nebūs lieks.. nopirktu sev glaunu auto, jaunu māju, laivu vai kādu tizlu pulksteni..
..labdarībai parasti atdod 1miljonu, lai tiktu vaļā no 2 miljonu nodokļa un parasti tās labdarības iestādes ir pašu veidotas, tik zem cita SIA. Shēma.. shēmas galā..
..īsta labdarība ir reta parādība.

esmu ziedojis vienu latu :)
ja godiigi esmu turiigs,ja buutu tipa veel turiigaaks..taapat vairaak par latu neziedodtu!!!!
kapeec??? ne jau nauda cilveeku dara turiigu !!!

Cik tad domā nest upurus? Vai ir vērts? Ja vajadzīgi tik daudz apliecinājumu, tad tās ne tuvu nav harmoniskas un abpusējas jūtas, tā ir ņirgāšanās par jūtām un izpratnes par mīlestību kropļošana.

Nu es negribētu, lai mani orgāni tiktu transplantēti piemēram kādam agresīvajam braucējam, kurš braucis alkohola reibumā un viņa pārgalvīgās braukšanas dēļ aizgājuši bojā cilvēki, bet viņš vienīgais avārijā izdzīvojis un turklāt turpinās dzīvot, pateicoties maniem orgāniem. Nu varbūt tas izklausījās cietsirdīgi, bet es negribētu dāvāt dzīvību tādiem slepkavām. Ja es zinātu, ka mani orgāni ļaus dzīvot labam cilvēkam, tad būtu ar mieru tos ziedot, bet to jau nevar nekādīgi zināt, kurš būs tas laimīgais, kuram tiks pārstādīti mani orgāni.

Nē, tik slims es vēl neesmu, lai dāvātu savu dzīvību kādam citam.
Ja apniktu dzīvot, tad domātu vēl, bet pagaidām nē...