Ja Tev darba intervijā uzdot jautājumu "Cik Jūs gribat lielu algu?", ko tu atbildi?

Mums pierasts smilkstēt, smaidīt un nodurtu skatienu bubināt kaut ko par ņu drusk virs minimālā būt lab, es jau tik grib vergot ka traks... lūdzu, ņemiet mani...  
Redzi, darba devēji vai to nozīmētas personas nav viena modeļa roboti, te bišk pašam jāzondē tas deguns, kas Tevi intervē un kas tas par uzņēmumu, kur grābi informāciju, ka šiem vajag darbinieku, vai tur bija norādīts atalgojuma apmērs, ja bija, tad atbilde ir -jā, mani apmierina jūsu norādītais atalgojuma apmērs, tāpēc te sēžu tagad, jopcik, vai cieni sevi, vai esi labs speciālists attiecīgā jomā, cik pieprasītas ir Tavas prasmes, specialitāte, kāda ir Tava sadzīves situācija un šito visu izvērtējot tad arī izdari secinājumu, vai vari tirgoties. Es nesauktu pārāk zemu, jo tad intervētājam uzreiz būs iespaids, ka neesi pārliecināts par savām spējām. Sevi un savu darbu vajag cienīt.

ir taču arī retoriskie jautājumi      - tie ir tie, uz kuriem jautājuma uzdevējs atbildi negaida, tātad arī nevēlas to saņemt!

Zināšanu un tā brīža stāvokļa gadījums! Intuīcija - īstais jautājums, īstajā brīdī un pareizā atbilde atiecīgajos apstākļos

Plus minus.. Aiz zinkaribas, a ja nu gadiena vinsh dara to pashu ko es, bet strada mazak un sanem vairak  

Varēt jau varu, bet pagrūti ir sevi pareizi novērtēt! :)

es nezinu vai tu to VARI!!!

Bet nu driiksti :p

Iespējams, ja tā jautā, otrs nav pārliecināts par Tavām jūtām, tātad trūkst apliecinājumu. Tu domā tam jautātājam ir viegli uzdot šos vārdus, zinot , cik banāli tie skan? Ja nemiers ir spēcīgāks par loģiku...tad var jau arī pavaicāt...

Kāda velna pēc es gribu vēl vienu suni un vēl fredku šalles vietā?

taada nav :))

70% atbildēt 30% uzdot