Ja ir jautājumi - un jautājumi, kuriem nerast atbildi, kam jautāt?

Puika tu pārāk gudri raksti un visu gribi pateikt ar sarežģītiem salīdzinājumiem..
Nevajag tās gudrības domāt, jo ja domā pārāk gudri, bez jēgas kā saka, tas jau neko labu nedara.
tas cilvēku padara emocionālāku

No nezināmā viedokļa...
katras smadzenes ir programmējamas, tikai cilvēks to nezin.
un programmu mēs sev uzstādam paši ar savām domām kuras mūsu smadzenes tālāk sačakarē...

Un principā mūsdienās sabiedrība ir pēdējā vietā, nevis pirmajā.
Pirmajā esam mēs paši,katrs par sevi.

jo vispirms domājam par sevi, tad pa citiem.
tā rodas visi tie, kas zog lielas naudas utt, jo viņi domā par sevi,nevis par to,ko tas nesīs sabiedrībai.
takā vispirms domā par sevi un piestrādā pie sevis un tad par citiem, tiem, kuriem neko neesi devis.

Katram esot sava vieta, bet neesmu dzirdējis ka viņam tajā vietā ir jānonāk un japaliek uz mūžiem. Iespējams tavs dzīves dotais uzdevums ir vienu dienu pateikt kādam cilvēkam pāris vārdus kuri liks viņam mainīt savu viedokli un darīt dižus darbus. Viņš glābs dzīvības, bet Tu būsi pateicis vajadzīgos vārdus un neapzinoties to nodzīvosi savu dzīvi tiecoties pēc kautkā pats nezini kā.

Nejautāt nekam

Manuprāt, svarīgākais, ko dot sabiedrībai, jau sākas ar mazumiņu - rūpes par tuviniekiem. Paskaties uz apkārtējiem! Palūkojies uz cilvēkiem, kas Tev ir tuvumā! Varbūt kāds jau sen gaida Tavu palīdzību, tādā veidā var atrisināt ne vienu neatbildamu, šķietami retorisku jautājumu vien. Varbūt atbilde ir mūsu attieksme pret apkārtni.

Tad tas it ists jautājums