Ja nogalinātu tavu bērnu,tu slepkavam varētu piedot,vai kā?

grūši būtu, vispār negribas par to pat domāt.
zin, ir tāda grāmata "Būda", kā reiz pa tēmu, kad tikko izlasi, liekas, ka varēt piedot, ka IR jāpiedod.

Vai kā.

Es slepkavu nogalinātu lēnā un mokošā nāvē, kaut mēnesi viņu mocītu līdz viņš lūgtos, lai es viņu nogalinu, bet es viņu nenogalinātu un mocitu vēl. Beigas pateiktu es tev pateiktu, tev piedotu un nošautu. Vai drīzāk būtu tik smagi, ka tiesas zālē es viņam ar kailām rokām norautu visus locekļus un galvu.

tādu divreiz nogalinātu,kaut man nemaz pašai bērni nav.............

Atriebe !  

Oij tādiem draņķiem žēlastība NAV... sākumā mocīt, lai sāk lūkties... es darītu tāpat kā GucciR....

riebja klausīties un lasīt, ka par kā noslepkavošanu dod cik tur tos gadus, un paiet tie gadi un viņši ir uz brīvāk kājām,... tādus uzreiz vajadzētu nošaut, pakart, sadedzināt vai vēl nezinu ko ... galvenais lai viņš samaskā par to ar savu dzīvību !!!

bez zheelestiibas - sist, pist un badaa meerdēt...
kāda nahren piedoshana?
uzkāptu tāds adrenalīna līmenis asinīs, ka pat bail iedomāties, ko es speetu shim necilveekam nodariit...
uz policiju jau nu chist neietu - par zaptes burcinjas nozagshanu pagrabaa - 5 gadi + nosacītais, nosit beernu - nosacītais (Dobeles apgabaltiesas varianti)...
veel pie tam kā māte?
ja jau māte fūri pacēla, lai savam bērnam tiktu klāt (dokumentālais gabals bija), tad nu spriezhat paši uz ko ir gatava sieviete, ja vinjas bērns iet bojā kāda pidara dēļ...

Tas vēl ir apspriežams jautājums???
Kaut gan...cik nav tādu vecāku (vēl jo drausmīgāk-tādas mātes!), kas ar vieglu roku pakļāvušas un pakļauj savus bērnus dzīvības briesmām. Ikreiz,kad dzirdu tādus gadījumus,sirds sažņaudzas.. tāpēc nedod Dievs kādam nodarīt ko ļaunu MANAM bērnam...

...ceru, ka tas nebūs manas dzīves sastāvdaļas stāsts...bet nāve atbrīvo no ciešanām...lai kompensētu vajag ko vairāk