Ja uz ceļa redzat nobrauktu dzīvnieciņu..jums tas kādas emocijas izraisa, vai arī ir pilnīga vienaldzība?

man uzreiz paraadaas dusmas uz to cilveeku,kas sabraucis sso zveerinju un tur arii atstaajis :(
pa ritiigo saaku beedaaties, kad draugs saak fantazeet,par ssii civnieka dziivi,kaa vinjss skreejis uz maajaam pie saviem mazuljiem,un tagad vinji tur gaida un nevar sagaidiit :(

prosta zarnas vēdina... nav emociju =//

parasti peec ispejas aatraak braucu prom jo man vinju ir zheel. es nevaru noskatiities.

Pilnīga vienaldzība nav, protams, ka ir mazliet žēl, bet nu esmu pieradusi redzēt beigtus zvēriņus un nav tā, ka es nespētu virsū paskatīties.

Ir, ir zheel - aizgriezhos, censhos neskatiities..

Tā kā esmu ļoti emocionāla, tad mani šādi skati ļoti sāpina. Es izjūtu žēlumu un man iekšā viss sagriežas. Esmu redzējusi nobrauktus sunīšus, kaķīšus, ezīšus, putniņus...nepatīkami un sirdi plosoši...

Vnk nepatīkams skats...

Tā ir tik ikdienišķa un pārāk bieži ieraugāma parādība, ka man tas baigākās emocijas neizraisa - nu ir nobraukts, a ko darīt??? Lielākas emocijas man noteikti būtu, tad ja pati būtu vainīga pie kāda zvēra nobraukšanas - wot tas jau būtu pārdzīvojums. Un ne jau speciāli cilvēki brauc viņiem virsū (pasarg Dievs ja tā būtu). Dabīgā atlase, ja tā var teikt.

galiigi vienaldziigs jau neesmu...uzreiz izvelku savu makgaivera naziiti un censos izgreizt kaad liesuminju vakarinjaam....

Protams, ka pārņem līdzjūtības sajūta.

Protams ka izraisa! Uz zemes 6-ar lieko miljardi cilvēku un obligāti iekšas bija jāizlaiž un jāizsmērē kaut kādam nabaga dzivnieciņam

nu, ja tas ir nobrauks zilonis vai zirafe es uzreiz skrienu fotografeties, a taa nu gadaas... nekaadas ipashas emocijas man nav!

zini cik draņķīgi ir ja nobrauc viņu tu .. pēc tam visa mašīna jātīra... beee

protams skumjas piemetas :(

Kādam tikusi samaitāta pārtika.

Man ir uzreiz tā "Eu,paskaties! Diez kas tas bija?!"
Nekādas emocijas, laikam jau esmu atskatījusies. Neiešu jau raudāt un kapu rakt. Protams, nav patīkami skatīties.

Žēl man būtu, ja es viņu notriektu.

Protams ir žēl un dusmas uz to,kas dzīvnieciņu sabraucis,pec manam domām par dzīvnieka sabraukšanu butu jāsoda tāpat ka par cilvēka sabraukšanu,vai varbūt vēl stingrāk,jo dzīvnieks,atšķirībā no cilvēka nesaprot savu rīcību.

parasti žēl tā dzīvnieciņa paliek

he,paarbrauktu veelreiz lai juus visi njurkstekli nevareetu pateikt kas tas ir -dziivnieks vai draza, nu ir vinsh nobraukts,kas tagad jaaskrien jaavaimanaa? par civeekiem gan saka-nevajadzeeja liist pie sarkanaa-pats kipa vainiigs

loti zel to dzivniecinu...

šermulīši izskrien caur ķermeni...

laikam jau nekādas jo pats labprāt nobrauktu kādu lapsu jo nav olu brokastīm a olu nav jo visas vistas lapsas nograuza

žēl jau ir, bet vairāk ar neko neizdarīsi!

Taakaa es veel neesmu ssoferis tad gruuti teikt bet man liekas ka man tas buutu vienaldziigi!!!