Jautājumi par kļūdām ietekmēja.

es atvainjos tikai tad kad esmu vainiiga!!!
ja neesmu vainiiga neviens man neliks atvainoties--tas ir paar manu pashlepnumu!!!

pienjemu ka gadaas sameeraa biezji neatvainoties par lielaam lietaam ,jo man lepnums to neatlauj to dariit tik biezji!!! neatziistu savu sakaavi!
situaacija: kaarteejo reiz man ir aizgaajis ciet un es sarunaaju paaraakaajaa dusmu pakaapee dazaadas mulkiibaskas aizskaroshas draudziibai, cilveekam utt. vinsh ir mans dusmu upuris!!!no taam tas cilveeks ciesh ---bet par to es njuutos vainiiga,bet neko cilveeks no manis next dienaa nesagaidis...es taada esmu un ja mani taadu speej pienjemt ir ockei!

jautajums patika

nu es vienreiz nodedzinaaju sienaskuuni laukos senciem nu es kritu panikaa visi krita panikaa bet atvainoties man  skuunim  nevajadzeeja

tuk tuk...

kad esmu vainīga, bet vainīga esmu,jo kāds lika man kaut ko izdarīt kā rezultātā esmu vainīga...( ai es pati nesapratu,ko te sarakstīju..:))

Viss atkarīgs no indivīda. Ir cilvēki, kas šāda veida izvairīšanos no atbildības uztver maigi izsakoties, nekā. Vienkārši šo situāciju aizmirst un dzīvo tālāk, citam tas ir mokoši un saspīlējums nezūd. Tad tas vairs nav patīkami nevienam no pusēm. Ir jau vēl sīkas nianses. Bet es esmu sapratusi, ka atlaižot, atvainojoties, vai piedododot atbrīvojos no situācijas kā tādas. Tas atvieglo sajūtas un Tu ar citādāku, brīvāku sajūtu dzīvo tālāk. Tas gan atkarīgs no katra indivīda spējām sadzīvot ar sevi un saviem principiem.

es neatvainojos, ja tā ir atriebība.. un ka'dēl g jātvainojas ja tas bij speci;ali darīts??? taatad es to gribeju un nenozheeloju :)

Neatvainojos tad, ja esmu viņam speciāli izdarījusi ko sliktu. Piemēram, ja cilvēks mani nokaitina, tad es jūtos aizvainota un atspēlējos viņam, un tad arī viņš jūtas slikti - es to apzinos un jūtos vainīga, taču netaisos atvainoties, jo uzskatu, ka viņš pats mani izprovocēja tā rīkoties un ka viņš bija pelnījis, ka es pret viņu slikti izturos.

es atvanojos jo zinu ka esmu vainiiga ...
bet ir taadi kam tieshaam nav vajadziiga mana atvainoshanaas ..
vinji ienjem galvaa savu un nosleedz muura sienu savaa praataa...
un neviens es saku neviens nevarees tikt vinja praatam klaat un ieboreet ko citu...

Neatvainojos, ja garastāvokļa ietekmē kādu aizvainoju vai vienkārši izdaru kko riebīgu ... pati esmu vainīga, ka tā daru, bet izdarītais paliek izdarītais un lepnums nepieļauj nekādu šņukstēšanu un piedošanas diedelēšanu ... (bieži vien es vēl pat pasmejos ) tie kas ar mani jau ilgu laiku - tie zin kas un kā ... :] (pats prasīji par tuviem cilvekiem) ... :]