Jautajums ieksa.

Es čomam, kas tizlojas ar alkoholu, saku kā ir - tev smird elpa, ej irst, tev vajag šito un tev vajag to. Kad prasa naudu, es nesaku, ka man viņas nav - šmigai nedošu, ej pakaries. Par to arī ciena, ka esmu patiess un neleju batonus ausīs.
Parasti, kad zvana nevēlams cilvēks es nestāstu pantiņus, ka tagad neesmu mājās vai mistiski aizņemts, bet saku kā ir, ka tagad negribu vai man besī utt.
Savādāk pa tupo sanāk, kad saka - tagad aizņemts, atnāc vēlāk; atnāk vēlāk - nē tagad aizņemts.. uzreiz jāsaka - šodien negribu redzēt un nekur neiešu. Tāpat par mūzikas gaumi un visu pārējo. Ja cilvēks neciena tavu viedokli, tad neciena arī tevi - kas gan ir lielajam vairumam, kuriem viedokļi ir maximas reklāmu līmenī.

Aha - tipiskā situācija arī internetšrotos/dvēseļu svalkās (iepaz.saitos)   Tur tiešām apgrozās vismīļākā, visjaukākā, vissirsnīgākā, godīgākā un nevainīgākā sabiedrības daļa (tikai nez kāpēc naffig nevienam(-ai) nevajadzīgā).. nenovērtētā. :)  
Otrs - CV. Bet te diskutabls jautājums  - darba devējs vai pratīs novērtēt šo godīgumu un atklātību.
Priekš kam velti svīst un plātīt savu netīro apakšveļu, ja to itin labi dara sabiedrība -  PAT TĀ DAĻA, KAS TEVI (MANI, VIŅU utt.) VISPĀR DZĪVĒ NAV NE REIZI SATIKUŠI!  
Jā, es šad tad pat labprātāk uzreiz atklāju savas negatīvās iezīmes, lai pēc tam nebūtu nepatīkamas vilšanās.  Vai neminu vispār nekādas, lai cilvēks pats ar laiku izdara secinājumus. Tikai te ir neliels BET - man nav īpaši, kam! Tas cilvēku loks, kas ar un ap mani, pazīst kā raibu suni un pārējo dziļi subjektīvās domas mani diez ko neinteresē. Visai pasaulei labs taču nebūsi nekad! :D
Varu nosaukt kaut desmitiem,  arī nekādu problēmu. TIKAI - sabiedrība ir ļoti plašs jēdziens -un tai ir dažādi līmeņi. Ok, tas cits jautājums.  Ir bijuši arī negatīvi rezultāti -starp citu - tā bija arī iecerēts :) ).

Vispār uzskatu, ka esmu reāla domās par sevi:)
piemēram, godīga - to var tikai praksē pārbaudīt. Svešu naudu kabatā nebāžu un nešmaucos
sliktā  - esmu asa, ļoti bieži nejauši sanāk kādu aizvainot tikai tāpēc, ka saku, to, kas ir uz mēles