Juatājums auto īpašniekiem - jūs bieži pieķerat sevi pārsniedzot ātrumu?

Neesmu cuuka,salonu tiiru,iznjeemums ir citreiz tukshaas alus pudeles ripinaas kkur zem benjkiem,a visiem shtrumiem vieta ir bagazhniekaa:))

90-110km/h dazriz var iespiest.

Formula sarežģīta un datu par maz. :) Svarīga ir suga, svars, vecums. Uz šiem lielumiem jāliek koeficients. Sīkāki, atbilstoši fizikas likumiem, izrej lielāku skaitu laika vienībā, lieliem lielāka mute jāvārsta, lūdz ar ko skaits mazāks.  Uz 20 km/h ir vidējais bļaustīgais. Palielinot ātrumu, rējienu skaits palielinās. Sīkajiem tas vispār var pāriet nepārtraukltā vēkšķējienā, kur atseviški rējieni praktiski vairs nav izdalāmi. Kulminācija  (atkal - atkarīgs no iepriekšminētajiem koeficientiem, tiek sasniegta pie 40 - 60 km/h, jo vairs netiek līdzi. Punkts tiek pielikts ar dažiem vaukšķiem "mugurā" un cēlu nomīzienu.

he he domaaat jau taa domaa visi, bet kaapeec tad neviens neraustaas?

nē jo nav man televīzora!!!!

ja tie nieki diena ir tik daudz ka tie vairs kopuma nav nieki tad jaa...

man privātmāja.. pagalms plašs. sunji - cik reizes paprasa tik reizes tiek izlaisti ārā, būtībā vislaik dzīvojas ārā ja vien nav sals vai lietus liels.
kaķi... būtībā tieši tāpat (:

melis26, tu man glaimo, jo šis jautājums ir uzdots gandrīz man vienai pašai Un es neesmu mainījusies, esmu tāda pati, kā agrāk.

Nav nekādu ekstru - tikai neizsmeļami limiti.

Idomājies.
Tev ir draugi, paziņas utt...
Draugiem tu ja ne uzticies, tad vismaz dažreiz uz viņiem paļaujies.
Tad viens draugs tevi piedrāž, lai uz tava reiķina uzdzīvotos otrs vienkārsi dirš skatoties acīs.
Itkā te nav nekā nenormāla, grūtības ir un būs, bez tām navar.
Bet kad katrs cilvēks no tevis mēģina kaut ko izsūkt tas mazliet apnīk.
Ar katru situāciju aug arī pieredze un ar laiku elementāri iemācies izprast un izjust cilvēkus ātrāk.
Bet kad katrs cilvēks ko tu sastopi grib tevi izmantot un to tu apjēdz, tas jau sāk naturāli plēst anālu.
Beigu beigās tas apnīk un tu visus pasūti drst un paliec viens, a palikdams viens tu iemācies paļauties tikai uz sevi.
Tālāk cilvēkam izstrādājas doma, ka "Man neko no viņiem nevajag, es pats visu varu."
Ja tu vari visu pats, nafig tev kāds vispār vajadzīgs? o0

Es nedomāju tos budistus kas aiziet kalnos un dzīvo līdz atstiepjas, bet par tiem kas dzīvo starp cilvēkiem, bet paliek vieni.
Un te nav nekā saistīta ar kompleksiem kā rakstīja inga_l9.
Ja tu vari visu, tev principā nevar būt nekādu kompleksu.