Jums ir bijusi taada sajuuta...

uzgrūzī,lai nopērk trauku mazgājāmo

Paldies, ka aprakstiiji manas un manam muteres attieciibas Vairaak vai mazaak

nēēē..... diez vai arī kādreiz būs, jo es esmu tā kas met izlietnē netītos traukus un uz kuru lamājas =D
un manis pēc es varu dzīvot arī cūkkūtī, mani tas kkā nerausta..

Tāds ir sievietes liktenis - rūpēties par sevi un citiem,...Es gan daru visu, lai tā nenotiktos

tad tev vēl ir paveicies vismaz traukus izlietnē ieliek,man pat to nevarēja izdarīt,kur ēda tur arī atstāja...

Sajutas nav no labakajam.Majas man ari bija tada problema,beidzot jutos nevienam nevajadziga,man tikai atjokoja,bet rezultatu nekadu.Tagad esmu prom no majam,stradaju arzemes un dzivoju kopa ar dazadiem cilvekiem un problema dazu starpa ir tieshi tada pati,bet shoreiz ar jokiem cauri netikt,es saku visu ko domaju,jo man nav ko zaudet,man nav ari jakopj aiz citiem,bet ta ka virtuve ir koplietoshanas telpa,tad gribi negribi ir jarespekte mani un citus.Iespejams,ka ir jariske,visu vai neko,ja saksi celt troksni pa ritigam,varbut saks rekinaties,vai ari dzis no majas lauka,ja dzivojama platiba nav tava.Bet ja situaciju nemainisi,nekas pats no sevis nemainisies.Trakakais ir tas,ka citus mes nevaram izmainit,varam vienigi pashi vai nu mainities vai pielagoties.

jau 10 gadus.

Esmu mīksts, viņas dēļ ne tikai traukus mazgāju, pat ielieku veļu veļas mazgājamā mašīnā