Jums patīk uzdot personiskas dabas jautājumus sarakstē praktiski nepazīstamam cilvēkam?

Esmu atklāts, slēpt īsti arī nav ko, bet ... piemēram, ja iepazīstos ar kādu cilvēciņu, kādēļ viņam par mani vispirms jāzina atbildes uz tādiem jautājumiem? Ja tiešām ar viņu aiziet tā lieta, tad jau vēlāk pakāpeniski pati uzzinās, bet vai tiešām dažreiz neaizdomājas tiktālu, ka tas nevis pievelk, bet tieši otrādi - atgrūž cilvēkus, ja patstāvīgi interesējas par tādām lietām. Kā saka - visam savs laiks, nevis uzreiz zināt manu asins grupu un visu citu infu  

Ja šis cilvēks man patiešām ir svešs,neuzdodu personiskas dabas jautājumus,un atbildu tik uz tiem,uz kuriem vēlos,lai gan man nav,ko slēpt,bet tādēļ jau svešajam viss nava jāstāsta!!!
Ar jautājumu uzdošanu arī tiešajā saskarsmē ir jābūt ļoti uzmanīgam-nevar tā pēkšņi ,piem.,braucot auto runāt par lauksaimniecību (vai tamlīdzīgi) un bums "Kurš ir tavs mīļākais dziedātājs"??? Domāju,jebkurš samulsīs šādā situācijā....
Tā jau ir tā saskarsmes kultūra (arī sarakstē),kuru izkopjam mēs paši!

Es domāju, ka dažreiz vajag tomēr paklusēt, ja otrs cilvēks grib zināt tīru taisnību uz doto brīdi.
Bet tikai atsevišķos gadījumos...
Stāstu no pieredzes, ka pārlieku liela atklātība arī nav laba, NAV LABA...
Tā visu izjauc, jo tev otrs cilvēks vispirms ir jānovērtē kāds viņš ir, ir tā, ka ja tu no pašiem sākumiem sāksi visu atklāt, tad vnk jums var nesaskanēt, bet ja tu izvērtēsi kas otram patīk un kas nepatīk, tad tu būsi tikai ieguvējs.
Kā jau iepriekš rakstiji, ka neuzdod to, ko nepatiktu, ja uzdotu tev pašam...
Takā padomā līdzi kad un ko stāsti.

tu es domaaju ka tu laikam esi sarakstiijies ar kaadu siiko jo tie parasti uzvedas ta:
VINJS/A: Cik ilgi tu biji precējies?
TU: nu 5 gadus. (atbiildi pats izdomaaju) un tu? vai tu esi pereceejies/usies?
VINJS/A: neteikshu! a kāpēc izšķīrāties?
TU: nu paaraak biezji striideejaamies un vinjsh/a saaka salaist pa kreisi! (atbildi pats izdomaaju) nu un tad nu vismaz kaadreiz esi bijis/usi preceejies/usies?
VINJS/A: neteikshu! kaada tev starpiiba?

nu vot un shitaa uzvedas tikai siikie vai pieaugushie kas ir veel beerna praataa! es taadus parasti ignoreeju un paartraucu saraksti ar vinjiem! jo ja neveidojas normaals kontakts ar sarunas biedru tad nav jeega runaat! tas ir taa pat kaa ja tu runaa ar kaadu kas tev praktiski nepieveersh uzmaniibu un visu laiku kautko gremo ar pilnu muti un ir aiznjemts skatoties telleviizooru vai speeleejot kaadu speeli! nu nav jeega ar taadiem runaat!

Nez, es pārsvarā esmu atklāts par sevi, domāju, ka man nav ko slēpt faktiski ne no viena... tomēr protams, ja man prasīs intīmus jautājumus moš es arī neatbildētu... atkarīgs no tā cik ilgi esmu sarakstījies, ar šo cilvēku, vai cik ilgi to pazīstu, bet visā visumā, man glaimo, kad kāds par mani interesējas :D
Grūti no tava teksta gan noprast, cik tie jautājumi personīgi un citus blakus apstākļus... tā ka nevaru gluži spriest, bet no tā cik uzrakstīji nekas dikti anomāls tas nešķiet...

es tā kā esmu atklāts cilvēciņš,slēpt man nav ko.
skatos no situācijas,gribu atbildēšu,negribu neatbildēšu uzrakstu īsi un kodolīgi.

nu parasti tādus jautājumus uzdodu nevis es, bet citi. man nepatīk bāzties citu cilvēku dzīvē, tču pati uz šādiem jautājumiem atbildu labprāt, jo man vieglāk par tiem runāt ar svešiem cilvēkiem.

Man vienkārši patīk uzdod jautājumus..
un man patīk tas,ka man patīk..

shito ar taa baigi piefikseejis neesmu. bet te var piekabinaat jau ieprieksheejaa jautaajuma manas atbildes principu - es driikstu, bet citi nee. sviestaini. es vaiaraak peec principa, uzdodu taadus jautaajumus uz kuriem pac esmu ar mieru un gatavs atbildeet., jo ljoti biezhi gadaas ka, atbildes beigaas ir "un tu?"