Juusu domas par abortiem.

Te nu nekad nebūs vienprātības un tas ir tikai normāli. Nevienam nav tiesību iejaukties tik intīmos jautājumos, varbūt es izskatītu jautājumus par atkārtotiem abortiem, bet pieņemt likumu par to aizliegumu būtu neprāts. Vēsture ir piedzīvojusi tādus laikus, un cik mirušu un sakropļotu sieviešu šis laiks ir atstājis? Lasot Merlinas Monro biogrāfiju ir spilgti aprakstīts viens tāds nelegālā aborta atstāsts. Palasiet, varbūt ar tām šausmām pietiks, lai Jūs saprastu, ka šis process ir stingri kontrolējams, nevis aizliedzams. Būtu jāmaina arī mediķu attieksme, kas biežāk vēl pamudinās uz abortu, kā vēlēsies glābt Jūsu mazuli. Lai saglabātu sava pirmdzimtā bērna dzīvību , es trīs reizes nolēcu no operācijas galda, par ko tiku morāli pazemota. 8 mēnešus nepiekritu pārtraukt grūtniecību un esot slimnīcā saskatījos tādas šausmas , ka visam mūžam pietiks. Es uzticējos vienīgi savai intuīcijai, jo nekā cita man nebija. Man piedzima pilnīgi vesela, burvīga meitenīte. Nekad nav bijušas nekādas veselības problēmas arī vēlākā laikā. Nu viņai ir 11 gadi, esmu laimīga un lepna māte, bet atceroties to murgu, kur apkārt likās vieni rīkļu rāvēji, neceļas balss kādu nosodīt. Ne visas sievietes ir tik pārliecinātas un stipras.

Tas ir atkarigs no situacijas,es neesmu par un neesmu pret tiem

es tomēr atbalstīšu,.labi misējās palika stāvoklī,nevar jau arī visus laist pasaulē,ja pēctam nebūs ko bāzt mutē.gribēt ir viens,bet audzināt,ģērbt,barot,nodrošināt nākotni tas ir kas cits,es uz to skatos reāli!

  Neesmu dzirdējis, ka aborts kādai būtu bijis pašmērķis, - tikai izvēles iespēja ...... un ne sieviešu ne vīriešu sterilizācijai, kā alternatīvai AB, nepiekrītu

Negribu ne vienu nosodīt, bet.....
Man tas nav pieņemami !

tā pati slekavība vien ir...

Latvijā tā jau dabiskais pieaugums ir negatīvs. Kāds uztaisi abortu, mainās tikai statistika, bet reāli var piedzimt superīgs jauns, mērķtiecīgs cilvēciņš. Valsts pabalsts, atbalsts arī nav zemē metams. Tas ir tas pats, kas mājās sunītis - uzliek tev pienākumu rūpēties, taču to visu atmaksā ar neviltotu prieku.

p.s. Salīdzinājumu ar suni neuztvert burtiski.

man tas nav nepienemi..

Atbalstu tikai gadījumos, kur jāizšķiras par mātes dzīvību vai veselību. Ja paliek stāvoklī izvarošanas laikā, tur psiholoģiski var veselību iedragāt. Pārējos gadījumos mātes vienkārši jāsterilizē, nevis jāļauj viņā kā keķenēm sadzemdēt un pamest bērnus valsts aprūpē.

visu izsaka sirdsapziņa-ja tādas nav ta ko tur teikt

savdabigs veids ka izsargaties.