Kā Jums ir ar skatīšanos acīs, cenšaties sarunas biedram visu laiku skatīties acīs vai tikai uzmetat skatienu?

Blenšanu bieži vien var iztulkot vai nu kā uzmācību vai arī kā garīgas novirzes. Protams, acu kontakts ir jāuztur, taču - visu ar mēru.
Turklāt - viss atkarīgs gan no sarunas tēmas/rakstura, gan sarunu biedra.

Man patīk tiešais kontakts. Šādi es paliecinu, ka klausos sarunu biedrā un šādi es saprotu, ka viņš/viņa klausās manī. Protams, nav jau tā, ka nenolaižu skatu, tas būtu nedaudz biedējoši, bet acu kontaktu uzturu. Tad, kad cilvēks vispār knapi paskatās uz sarunbiedru, kur nu vēl ieskatās tam acīs, nevar īsti saprast vai viņu vispār interesē saruna.

Kā vajag.  

man arī ilgs acu kontakts nav izturams
cenšos ik pa laikam atpūtināt acis vērojot apkārtni

Neizturu ilgu acu skatīšanās kontaktu, tas brīžiem pamanāms, ja ilgi skatās acīs ir sajūta, ka lasa tevi ka atvērtu grāmatu un paliek neomulīgi un smagi ap sirdi, bet kāpēc tā nezinu.(negodīgums, kautrība, noslēpumi) kas to lai zin.

ne, vislaik neskatos.
ja vien saruna nav īsa un tāda agresīvi-kašķīga

Nē,visu laiku nelūru saruna biedra acīs,-gan darbā,gan privātajā dzīvē.
UZTURU NORMĀLU SARUNU PAR TĒMU.

atkarīgs no partnera utt.
es parasti skatos pār plecu tur nākotnē.

...suņuks to pieprot daudz labāk par mani

Skatos cieši acīs

Es, kad runāju, nekad neskatos acīs, tas tāds ieradums un viss.

Skatos acīs, bet ir cilvēki, kuriem tikai uzmetu skatu.