Kā jūsuprāt izpaužas cieņa pret otru cilvēku, attiecībās?

Krīzei ir vairāki apakšpunkti,kas mijās ar cilveeka mijiedarbiibu uz attieciibaam(piem.,ja vienam no vinjam ir depresija) tad otrs iipashi laimiigs nebuus,saaksies kašķi,lamaašanās,šķišanās utt.,lai tas nenotiktu ir jau saulaicīgi jāmeklē kompromiss,ja to nevar atrast paši savā strapaa,nu tad palūdz speciālistam(jo domaajams,ka tas cilveeks ar tewi vairs nekur neies-kriizes gadiijumaa :) )

Piekrītu par to,ka baidamies no tā,ka mīļotais cilvēks var atrast KĀDU-labāku par mani,līdz ar to uz papēžiem min bailes no soļa vai soļiem,kas var tikts sperti pa kreisi,un kam protams visticamāk seko pati šķiršanās.
Un tomēr vislielākās bailes attiecībās,manuprāt,ir no ieslīgšanas rutīnā! Jo tas ir briesmīgi,ka gadiem ejot pienāk tāds brīdis,kad viens otram slīdam garām kā divi klejojošie holandieši... :( Attiecības ir jākopj!!! Tad arī nebūs tik ļoti jābaidās. :)

Labi, man nepatīk par to runat, bet..

Mana pirmā draudzene nesmēķēja, centās mani atradināt no smēķēšanas, bet rezultātā pati sāka slepus smēķēt
Tā kā mums tomērbija nopietni ģimenes plāni, sarunājām, ka uz ieņemšanas brīdi ļaušu attīrīties ķermenim un nesmēķēšu lai mūsu mazulis būtu vesels
Nolemts - darīts
Pēc kāda gada viņa man nejauši saka, lai pasakot manai vienai draudzenei, ka zaļo tabletīšu vairs nevajag
Pajautāju - kadas tieši -Ai, sīkums, viņa zinās
Kā izrādījās tās bija pretapaugļošanās tabletes

Uskatu, ka (tas neatticas tikai uz ģimenes plānošanu!, bet uz visiem ģimenē pieņemtiem lēmumiem/risinājumiem), ja arī tu maini savu lēmumu, tad vismaz dari to zināmu mīļotam, lai arī viņš spēj tev pielāgoties un kopīgi varētu sasniegt iecerēto mērķi.

Es saprotu, ka meitenes bieži maina savu lēmumu, tas var notikt 5 minūtes, stundu, dienu, nedēļu pēc vēsturiskā kopējā lēmuma, bet ļoti bieži otrā pusīte - puisis - par to uzzina pēdējais

Labi, man nepaveicās, viņai vairāk patīk meitenes, vajadzēja finansiālu atbalstu (Dies's ar to), bet vismaz skaidri pasaki, ka tuvākos 2-5 gadus neplānojam ģimenes pieaugumu

Tas bija pats sāpīgākais, bet nepatīk, ja mēs abi uzņemanies kaut kādu kopēju atbildību, bet jāatbild ir cilvēkam kas 100% pilda savas saistības

Par tādiem sīkumiem, kā
Ak, man tā somiņa piestāvēja kleitai un es iztērēju pārtikai domāto naudu,
mani tie pat maz spēj uztraukt - badosimies abi

  ja nevar uz mūžu samierināties, tātad tomēr drusku var - laikam patērētājnieciski, bet jāņem To no attiecībām, kas ir labs... otru gan vajadzētu painformēt, ka tas un tas īsti mani neapmierina....
    Par laiku? - varbūt kādi 3-4 mēneši(varbūt 2 gadi), bet tas būs atkarīgs no attiecību/randiņu intensitātes.

varbuut taapec, ka miil vienu no tiem cilveekiem un grib dabuut sev, bet biezhi arii tas notiek skaudiibas deelj... man taa bija... mana maasiica gribeeja izjaukt manas un mana miiljuma attieciibas, jo vinjai skauda, ka esmu dabuujusi tik miilju puisi, kursh mani tik ljoti miil... un vel vinjai nepatika, ka peekshnji es vinjai saaku veltiit mazaak laika...

hmmm... jo vairāk mīl, jo ilgāk izturēs...! :)

Man ļoti patīk uzturēties mākslinieku sabiedrībā. Viņus var atšķirt. Pirmkārt jau viņu profesijas izvēle liecina par māksliniecisko domāšanu. Man ir pazīstams vesels cilvēku grupējums, kas strādā Rundāles pilī - viņus visus saista māksla, mākslas vēsture, kultūra. Viņi ir labi audzināti un kulturāli.
Parasti māksliniekiem ir spilgta personība - jāpietiek, lai izdzīvotu un smeltos iztēlei. Mākslinieki ir bohēmiski.

Arī hipiji ir mākslinieciski. Pazīstu.
Un es arī esmu mākslinieciska, to zinu, jo mākslinieku vidē jūtos komfortabli - mani tas baro.  

Viens variants varētu būt vairāk attiecināms uz ,,trauksmaino jaunību", kad pārtrakojas sex.attieccībās un organizmi grib uz laiciņu atpūsties viens no otra. Otrs - kad pie ikdienas kopdzīves pēc kaut kāda laika posma ( katrā gadījumā individuāls - kādam gadi, gadu desmiti, kādam mēneši..) attiecībās iemetas rutīna - kad pret otru cilvēku zūd gan seksuāla, gan interese kā par personību, nepieciešamība pēc viņa klātbūtnes, uzmanības apliecinājumiem utml.. Domāju, ka jebkurās attiecībās kaut kādas pauzītes ir tikai normāla parādība. Bet jā tās sāk atkārtoties pārāk bieži un kļūst aizvien garākas, tad tas varētu būt attiecību beigu sākums.
Tāpēc, manuprāt, varbūt svarīgi, izmeklējot savu ĪSTO cilvēciņu, nevadīties tikai pēc ,,kvalitātes" gultā, bet arī pēc tā, vai cieni viņu kā cilvēku, vai jums ir kaut kādas līdzīgas vīzijas nākotnes skatījumam, vai ir kopīgas intereses, lai pēc gadiem, sexlietām noejot no priekšplāna, nepaliktu ,,tukša bļoda".

Manuprāt, nopietnas attiecības nevar tā īsti nodefinēt. Tas ir tad, kad abi jūt, ka tām attiecībām ir nākotne, nedomā tikai paši par sevi, bet arī par otru cilvēku, tas ir, nav egoistiski.
Nopietnas attiecības abi vērtē daudz augstāk, nekā kaut kādu saskriešanos uz pāris dienām, nedēļām. Tas vispār nāk ar laiku  

nez man tas bija pēc 8 mēn.. un pagajis jau gads!