Kā jums liekās, saka jau ''Nelaime nenāk brēkdama'', bet notiekot?

Njā, tikko aizdomājos, kas vispār ir nelaime, sarežģīts jautājums. Nelaimei kā tādai nav ne smaržas, ne garšas, ne skaņas... nekā nav. Nelaimi nes netīši izveidojušies vai tīši radīti apstākļi, dzīvās un nedzīvās Dabas "elementu" mijiedarbība, kā arī procesi smadzeņpodā. Otrkārt - nelaime ir vairāk vai mazāk subjektīvs notikuma (pārsvarā) raksturojums.. vai nosaukums.. , ļoti plaša tēma, stop, negribas izplūst.
Līdz ar ko piekrītu, nelaimei, kā notikuma, situācijas raksturojumam, nav skaņas, tātad viņa nevar ne tikai brēkt, bet arī nākt.

Pareizi saka - tā atnāk negaidīta un pārsteidzoša. Ja nāktu brēkdama - mēs tās laicīgi atmaskotu un nelaimes nenotiktu.

tā jau ir.Sāk jau brēkt tikai tad,kad nelaime klusi pie pakaļas noķer.Bet bieži mēs vienkārsi nemanām tās tuvošanos.Jo  
tomēr nedomājam to sliktāko.