Kā lai aizmirst cilvēku, par kuru domā ik dienu, bet ļoti reti satiec?

Par kādu cilvēku iet runa? Vecākiem, skolotāju?    Droši vien par vien trak mīleztib, vai ne!? Ar varu aizmirst sevi nepiespiedīsi - centies katru reizi, kad viņu redzi, uztvert to kā pārbaudījumu savam raksturam, iekšējai satbilitātei. Ja Lielā Enerģija Tev ir šo pārbaudījumu iedevusi, tad izturi. Centies iekšēji uzsmaidīt, ejot garām un pie sevis padomāt: ,,Tas ir vnk pārbaudījums -  es esmu stiprāka, es šo ieskaiti nokārtošu!" Necepies - Kaut novēlu Tev visu to jaukāko, kā jebkuram šeit, bet dzīve diemžēl ir dzīve un tici man - priekšā paŗbaudījumi būs vairākkārt smagāki! (ja pēc lauku veča lakonizma - nāks jauni sū..., vecie aizmirsīsies). Viss oki - tas katram dzīvē jāizbauda. Un neviens no tā nav aizbēzis. Un NEKAD NECENTIES KAUT KO PIERĀDĪT VIŅAM, APKĀRTĒJIEM UTT !!!! TIKAI UN VIENĪGI SEV!

dazreiz ir bijis kad paaraak biezi-tad vajag kaadu dienu nesatikties un jau atkal sailgojies un viss atkal ir forshi:)

Ir gadījies tikai vienu reizi, bet parasti visi, kas svin manu dzimšanas dienu, aizmirst manu vārda dienu, jo tā ir tikai 2 nedēļas pēc dzimšanas dienas!!

Jo no ekrāna neviens tev neizlīdīs ārā un nesados pa žaunām. Tu neredzi to, ar ko runā dzīvē, tāpec rodas kaut kāda brīvības sajūta, ka nekad nekas nenotiks un var mētāt ko grib.

Var gribēt aizmirst, var izrādīt ka var aizmirst, bet NEVAR aizmirst...  

atrast citu- svariigaaku.
un izmest aaraa visu, kas saistaas ar ieprieksheejo. daavanas vari pat atdot vinjam atpakalj.. labs zhests, lai pateiktu, ka "tu man vairs neesi vajadziigs"

Nevar aizmirst, vienmēr būs situācijas, kas liks atcerēties to un šo.
Var iemācīties/pierast to visu uztvert mierīgi.

visas no garīgām vērtībāmik brīdi tiek aizmirstas, un tas ir nožēlojami.
bet prieks par tiem, kam vēl ir kaut kas no tām

To, kas tu esi. Ja to zin, tas pasargā personību no citiem, kas mēģina pakļaut, manipulēt vai kā citādi ietekmēt. Dvēsele to mācās tūkstošiem gadu -nepazaudēt sevi...