Kā tad Jūs uzskatiet.. Uzzin par mīlestību tikai tad, kad tā ir pazaudēta..?

Zin jau agrāk, bet neprot to novērtēt, kamēr ,,pie klāta galda sēž".  

Tad,kad Tu biji tajā-iemīlēšanās stadijā-Tev likās,ka tas būs tā vienmēr ....un mūžīgi.Un nepilnveidojies līdz ar meiteni.
Meitenēm prāts un izjūtas veidojas <dziļumā>-to ne vienmēr jūt un izprot.
Ja meitene virzās uz priekšu un Tu netiec līdzi...bēdīgi vien ir....un tad nu tiešām:kad vairs nav-tad pa īstam to novērtē.
Dzīve ir tik īsa,ka gribās dzīvot virzībā,bez atpakaļ skata.

uzzin par mīlestību tad, kad tā ir piedzīvota.

viss saals jau sleepjas tajaa ka atvadoties (nu es domaaju liidz riitdienai) no drauga/vecaaka/pazinjas tu zini ka riit vai veelaak vinjsh atgriesziisies, bet kad cilveeks aiziet no shiis pasaules tad tikai mees noveerteejam to kaa bij kad vinjsh veel bija! taa pat ar miilestiibu - tu jau zini ka riit vinja buus atkal un nekur nepazudiis tapeec viss ir kaartiibaa un neviens neuztraucas! un kad taa miilestiiba aiziet tad ti ktu saproti ka tas taksh bij tik labi un nenoveerteejami kad veel bija! kautvai iedomaajies taadu parastu lietu kaa elektriiba tu ja to nenoveertee tikai tad kad taa pazuud un maajaas iestaajas tumsa un klusums tu saproti ka ir iestaajies garlaiciibas laikmets!

To Tu saproti pašā sākumā un visdrīzāk tik tiešām tikai tad kad tā pazaudēta. Jo pa vidu ir rutīna, un tad vēl bieži izrādas ,
ka tā nav bijusi mīlestība bet PIERADUMS................