Kā tu justies, ja būtu vairākas dzīves?

lielu čemodānu ļoti smagi nest. katra dzīve savs čemodāns.

Tad es no 1944 - .... atrastos noteikti jau trako namā.
jo galviņa vnk nebūtu tam gatava,tik daudz gadiņus sevī saglabāt,nav jau takā datoram,kur padzēš lieko nost pie pārprogrammēšanas.
Bet ja nu būtu tā,ka katrs gads nāktu ar tukšu galvu tad davai  
nebūtu problēmu, būtu jautri.

Ja būtu labs laikmets un pats apņēmīgs tad būtu jauki izmacities vienu profesiju, pēc gadiem simts citu, bet ja sakumā jau sačakarētu un sēdētu uz ielas būtu grūti ko panākt. Tā ar klaiņotu pa ielām gadusimtiem. Nerunāsim jau lar mūža ieslodzījumu vai vergošanu.

hmm...interesanti gadaskaitļi!
Jā..aust atmiņā pirmais , kas par t.s. ''Leģendu par Mūžīgo žīdu''(nu labi ebreju - korektāk) tad lūk:
Kristus Kunga un Pestītāja Golgātas ceļā Viņš nesot savu krustu apstājies pie kāda nama durvīm atpūsties.Austrumu viesmīlības tradīcijā.Tomēr nama saimnieks, kāds kurpnieks vārdā Ahasfērs Viņu aizdzinis un vēl dusmīgi teicis:Tu teču esi Dieva dēls, tu mirsi mocīsies un nāksi atpakaļ, tad arī nāksi un te atpūtīsies, bet tagad netraucē! Kristus ir atbildējis:
Es jau iešu un palikšu, bet grūtāk būs tev, jo tevim būs mani jāsagaida  pēc nāves, līdz es atnākšu, bet līdz tam tu nāves neredzēsi!
Alegorija uz ebreju tautas mūžīgu klejošanu pasaulē? Varbūt.
Bet šis īsais dialogs liek aizdomāties:Jo kopš tā laika šis kurpnieks klejo pa zemes virsu jau 2000, nu labi, jau 15 gadus!
(pie tam: reizi 50 gados kurpnieks soļo uz Jeruzālemi un grib lūgt piedošanu pie Kristus kapavietas, bet allaž vētra tam traucējot un sasniedzis mērķi, nesanāk izlūgties.Bet Vācijā vienā ciemā bija tradīcija - celmam nocērtot koku iegriezt krustu - tā nodrošināt šim ''ceļotājam'' atpūtas vietiņu.

Jāteic skarbi, maigi izsakoties! Dziļš jautājums! Bet laikam negribētu tavu ''mūžīgo'' eliksīru, jo tā pat jau ir zinātniski pierādīts, kad ap 95% DNS mēs nesam ''musoru'', bet musorā ir jau neizskaitļots potenciāls - t.s.i.Ko zinātne neatbild, jo nav atšifrējusi un tas pilnīgi nav viņu kompetencē. Atmiņas par sensenču tikumiem, uztveri u.t.t. Reinkarnācija? Kas zin.Katrā ziņā muzejā būtu vietiņa.Bet praktiski no pārgudrības, jēga maza!Mūsdienu hipertehnokrātiskajā sabiedrībā! Padomā pats!