Kādā vecumācilvēka dīgli sauc par embriju, kādā - par augli?

Kad zilonim sāk ziedet aste - tas ir mutants!  Varbūt arī - embrijs! Bet, ja nav aste - rotvelers!  Augļi ir bumbieri/āboli utt.

UFO ir tāda dziesma- bummmbieri!

APAUGĻOŠANĀS UN DĪGĻA ATTĪSTĪBA

Galvenā sievietes un vīrieša bioloģiskā funkcija ir radīt pēcnācējus. Jauna dzīvība rodas dažādu sarežģītu bioloģisku procesu rezultātā, ko var uzskatīt par dabas brīnumu.
Cilvēka attīstību iedala sekojošos posmos:
    * apaugļošanās,
    * grūtniecība,
    * dzemdības.

Ikviens no šiem periodiem ir ļoti būtisks normālai cilvēka attīstībai.

Apaugļošanās ir nobriedušas vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas (spermatozoīda un olšūnas) saplūšana. Rezultātā sākas jauna organisma attīstība.

Apaugļošanās parasti notiek vienā no sievietes olvadiem. Dzimumakta laikā vīrietis spermas šķidrumu ar spermatozoīdiem ievada sievietes dzimumorgānos. Vispirms spermatozoīdi nokļūst makstī. Tur daļa spermatozoīdu iet bojā, bet pārējie tālāk turpina savu ceļu dziļāk sievietes dzimumorgānos līdz nonāk dzemdē un olvados. Daļa spermatozoīdu tiek aizkavēti arī gļotu korķī, kas atrodas dzemdes kakliņā. Jāatceras, ka spermatozoīdi ir apaugļot spējīgi pat 48 stundas pēc dzimumakta.

Olvadā, satiekot olšūnu, spermatozoīdi ar īpašām vielām izšķīdina tās apvalkus un iekļūs olšūnā. Lai gan olšūnā nokļūst vairāki spermatozoīdi, līdz olšūnas kodolam nonāk tikai viens. Tiklīdz spermatozoīds ir sasniedzis olšūnas kodolu, notiek šo abu dzimumšūnu saplūšana. Dzimumšūnu kodoliem saplūstot, izveidojas jauns šūnas kodols, kas satur mātes un tēva iedzimtības informāciju. Jaunās šūnas kodols satur 46 hromosomas: 23 hromosomas jeb puse ir iegūta no mātes, bet otra puse – no tēva.

Apaugļošanās iespējams tikai tad, ja spermas šķidrumā ir pietiekoši daudz spermatozoīdi (apmēram 200-500 miljoni). Tiem noteikti jābūt kustīgiem, lai varētu virzīties pa dzimumceļiem. Arī olšūnai jābūt nobriedušai un pilnvērtīgai.

Pēc apaugļošanās notiek aktīva šūnu dalīšanās, veidojas daudzšūnu dīglis. Sākotnēji visas dīgļa šūnas ir vienādas, bet pēc tam notiek to dažādošanās. Dīglis lēni virzas pa olvadu un pēc 4-6 dienām sasniedz dzemdes dobumu. Dzemdē dīglis iegrimst gļotādā un piestiprinās pie tās.

Kopš apaugļošanās brīža sākas grūtniecība. Grūtniecība ir fizioloģisks process, kura laikā sievietes organismā attīstās apaugļota olšūna. Grūtniecība vidēji ilgst 280 dienas jeb 40 nedēļas. Grūtniecības laikā organismā notiek anatomiskas, fizioloģiskas un bioķīmiskas pārmaiņas, kas nodrošina pilnvērtīgu bērna attīstību.

Grūtniecības galvenā pazīme ir menstruāciju izbeigšanās. Varētu būt arī slikta dūša, vemšana, palielināta jutība pret smaržām un smakām, galvas reiboņi. Novēro arī krūšu dziedzeru piebriešanu. Konstatējot šis pazīmes nekavējoties jāgriežas pie ginekologa.

Pēc dīgļa piestiprināšanās dzemdes dobumā sākas strauja augļa un tā apvalku attīstība. Izveidojas vairāki augļa apvalki. Ārējam apvalkam ir īpašas bārkstiņas, caur kurām auglis uzņem barības vielas un skābekli no māmiņas organisma. Vēlāk daļa bārkstiņu kopā ar dzemdes gļotādu izveido placentu. Pats auglis peld augļa ūdenī, kas pasargā to no ārējiem nelabvēlīgiem apstākļiem un nodrošina normālu attīstību.

Atcerieties, ka pirmajās attīstības nedēļas cilvēka dīgli sauc par embriju, bet sākot ar 9. attīstības nedēļu – par augli.

Normālai grūtniecības norisei ir nepieciešamas bioloģiski aktīvas vielas jeb hormoni, kas veicina ar grūtniecību saistīto pārmaiņu norisi un normālu augļa attīstību. Sākotnēji grūtniecības attīstību nodrošina olnīcas dzeltenā ķermeņa izstrādātie hormoni. Taču no 3.-4. grūtniecības nedēļas šo funkciju pārņem placenta.

Placenta ir orgāns, kas saista augli ar mātes organismu. Augli ar placentu savieno nabas saite. Pa nabas saiti iet asinsvadi, kas nes asinis no augļa uz placentu un atpakaļ. Caur placentu auglis no mātes saņem skābekli, barības vielas un citus attīstībai nepieciešamos produktus. Savukārt augļa izdalītie vielmaiņas gala produkti un ogļskābā gāze caur placentu nonāk mātes asinīs, no kurām caur izvadorgāniem atstāj mātes organismu.

Jau 3. attīstības nedēļā auglim sāk attīstīties nervu un sirds - asinsvadu sistēmas. (4) Tātad ir ļoti svarīgi jau agrīni zināt par grūtniecības norisi, lai izvairītos no kaitīgo faktoru, piemēram, alkohola un smēķēšanas, ietekmi uz jauno dzīvību. (10) Otrā mēneša beigās auglis iegūs cilvēka veidolu. Tā garums ir 3-3,5 cm. Trešā attīstības mēneša beigās veidojas jau pirmie ķermeņa kauli. Šai periodā lielāko augļa ķermeņa daļu aizņem galva.

Turpmāko mēnešu laikā turpina attīstīties visas orgānu sistēmas. Pakāpeniski palielinās augļa svars un garums. (6) Jau 4. mēneša beigās skaidri izšķirams augļa dzimums, bet 5. mēneša beigās māte sāk just augļa kustības un var izklausīt sirdsdarbību.  7. mēneša beigās augļa svars ir vidēji 1100 grami, garums - 35 cm. (8) Bet piedzimstot tas jau sver vairāk par 2500 gramiem un ir garāks par 45 cm.  Sākot ar astoto attīstības mēnesi bērns ir dzīvotspējīgs ārpus mātes organisma. Ja bērns piedzims ātrāk par 8 attīstības mēnesi, to sauc par priekšlaicīgām dzemdībām, bet bērnu – par neiznēsātu.

Grūtniecības laikā sievietes organismā noris daudzveidīgas pārmaiņas. Tās skar gandrīz visas orgānu sistēmas. Grūtniecība ir dabisks stāvoklis. Nekādā gadījumā izmaiņas organismā nedrīkst uzskatīt par patoloģiju.

Visizteiktākās pārmaiņas grūtniecības laikā noris dzimumorgānos, it īpaši dzemdē. Dzemde visu grūtniecības laiku pakāpeniski palielinās. Pieaug dzemdes sienas muskuļu šķiedru daudzums, izmainās to struktūra.. Grūtniecības beigās dzemdes augšmala sniedzas līdz pakrūtei, lai gan parasti tas ir neliels, bumbierveida orgāns. Ceturtā grūtniecības mēnesī vēdera palielināšanos jau var redzēt. Palielinoties vēdera apmēriem, ja āda nav pietiekami elastīga, tajā parādās zilgani - sārtas šķiedras, kas pēc dzemdībām kļūst baltas.

Pārmaiņas notiek arī krūšu dziedzeros. Krūtis piebriest, kļūst lielākas. Grūtniecības otrā pusē sāk veidoties piens, kas izdalās tikai pēc dzemdībām.

Grūtniecības laikā zarnas, žultspūslis, urīnvadi un vēnu sieniņas zaudē tonusu. Tas var veicināt vēdera aizcietējumus, urīnceļu iekaisumus, vēnu paplašināšanos un hemoroīdu rašanos. Iegurņa kaulu locītavām un skrimšļu savienojumiem kļūstot mīkstākiem, rodas sāpes mugurā. Izmainās asins sastāvs - pieaug eritrocītu grimšanas ātrums, pieaug leikocītu skaits, kas šai gadījumā ir fizioloģiska parādība. Elpošanas sistēma, nieres un asinsrites orgāni ir vairāk noslogoti nekā parasti.

Protams arī sievietes emocionālā sfērā notiek lielas pārvērtības. Gaidot bērnu, var parādīties nemierīgums un nomāktība. Bieži enerģiskas sievietes pirmajos grūtniecības mēnešos var kļūt kūtras un vienaldzīgas. (11) Turpretim dažas grūtniecības laikā jūtas laimīgākas un apmierinātākas nekā jebkad. Bieži novēro straujas garastāvokļa maiņas - no liela darbīguma un aizrautības līdz dziļai nomāktībai un vienaldzībai. Parasti tas saistīts ar satraukumu un baiļu sajūtu. Sieviete vēlas kļūt par māti, taču baidās no atbildības, baidās zaudēt vīra mīlestību. Pakāpeniski bailes izzūd, un attīstās mātes instinkts.

Cik Tev ir gadiņu, ja drīkst zināt? Nē, nopietni, cik - draugos Tevi nevarēju atrast...

kas to lai zin

negribu atcereeties :D

taa ir anatomija...nevis biologjija....