Kāda ir Tava dzīves filozofija? Vai Tu centies dzīvē izdarīt ko tādu, lai Tevi atcerētos, vai dzīvo pats priekš sevis?

Manā dzīves filozofijā tagad ir galīgais bardaks. Dzīvoju priekš sevis tā, lai mani atcerētos.. uhh, kā atcerētos...  

Mana dzīves filozofija ir iegūt dzīvē tās prasmes un zināšanas, kuras noder.
No vienas puses tāda kā ekonomija: tā vietā, lai galdnieks sataisītu krēslu, es pati mācos un uztaisu sev tādu un nemaksāju par darbu, plus zināšanas noderēs vēl kad.
Un tā ar daudzām citām lietām: ēdienu gatavošana(ļoti garšo kebabs, vajadzēs kādreiz mājās sagatavot), māja, arhitektūra un dizains (pašlaik mācos dizaina skolā) utm.
Es nepieturos pie filozofijas, ka dzīvēno 100 dienām vismaz 51 jābūt labām,(49 paliek sliktas). Ja jau pieturēties pie filozofijas, tad tā, lai 99 ideālas dienas un 1 sūdīga diena.
GAlvenais būt laimīgam, bet ne visiem sanāk.
Kad uzzināšu recepti, noteikti došu ziņu .

dzivoju ta lai buutu man un tiem kas ir kopaa ar mani !

Augt, attīstīties un veltīt laiku sev tagad, lai spētu dot no sevis to labāko, kas man ir, pēc tam citiem (respektīvi-ģimenei, pacientiem).

Ai,visādi gadās,padzīvoju priekš citiem,apnīk,padzīvoju priekš sevis vietējā mērogā esu labi atpazīstama

Turies uz pozitīvas nots un vis notiksies tik labi cik labi var būt,galvenais pašam nenokārt degunu arī tad ja esi sū... līdz ausīm ;)

Dzīvē katram tiek tas, pēc kā viņš tiecas.
Stulbi cerēt vinnēt loterijā, nenopērkot biļeti?! 90% cilvēku necenšas savu mērķus sasniegt, tupa sēž pie datora vai TV un cer, ka paši piepildīsies.
Ja kaut kas dzīvē nenotiek tā kā es to vēlos - problēma ir manī, nevis tajā kā to ietekmējis kāds cits cilvēks.. jo ja es pacenstos, tad varētu visu

Laikam gan 70% dēļ sevis 30% dēļ citiem

centos radīt ap sevi labu atmosfēru,lai labi justos citi,bet aizmirstot par sevi
nu esmu sapratusi,ka jādzīvo ir sev,jo kad esi laimīgs,tad laimi vari dot arī citiem