Kāda ir pati stulbākā lieta vai nostāsts, kam Tu sīks būdams esi ticējis?

tam ka vienaa mezhinjaa vilki dziivo,kas staigaa izsalkushi..visu laiku gaaju milziigu liikumu garaam mezham,bet pa taisno,pa tacinju,kur pietam daudzi staigaaja iziet nevareeju:DD

Man bija bail no Vēja, jo biju redzējusi to pa logu, ar tādu lielu lielu galvu....un es ticēju, ka vējš tāds izskatās(bija nakts, ārā plosījās vējš, ābelēm rāva lapas un ābolus no zariem, es nevarēju iemigt, paskatījos pa logu a tur vējšs ar lielu galvu)
Un tad es vēl ticēju maziem, maziem velniņiem (atkal nevarēju iemigt, bija klusums, palīdu zem segas, dzirdēju dīvainus pukstus-tie bija mani sirdspuksti-bet es jau to vēl nezināju, iztēlojos, ka tie ir velniņi, kas lien zem manas segas)

tā kā esmu uzaugusi ar lielākiem puikām kopā, tad šie lai tik tiktu no manis vaļā ar visu ko biedēja, ar purva velnu kas grāvī dzīvo, ar šķūņa tanti, kas cilvekus ēd un kaulus sienā slepj, ar veco krupi, kas akā dzīvo, ja godīgi, tad visus vairs neatceros - bet kad biju sīka ticeju pati un mazajām māšelēm stāstīju lai neiet arā no mājas bez puikām, jo visur mokšķi un briesmoņi slepjas

vecais labais B-U-B-U-L-I-S

Ghost Busters

Tam ka pagrablogos mīt bubulis, kam īpaši garšo mazas meitenes :)

diemzel salavecis siks biju ticeju :)

par to, ka vecāki mani aizvedīs uz elli, un atdos velnam, ja niķošos

Es ticeeju, ka esmu Flinstonu meita :D es pat savai labaakajai draudzenei meegjinaju to iestaastiit, bet es ticeeju pa iistam :D

neatminos ka buutu baigi ticeejis salavecim, un tie bij citi laiki. mani nemeedza baidiit ar kaukaadiem moshkjiem, taapee ses nevaru atmineeties kauko taadu.

Mani vecāki baidīja, ka ja grauzīšu nagus, tad viņi man nogriezīs pirkstus, un es ticēju...

to ka mazus kakiisus suuta uz juuras skolu:)

Jaa.... bernibaa man bija tik daudz moski no ka jabaidas ka te pat uzskaitit nevaretu :D (Pateicoties braliem un masam)     bet vienu gan spilgti atceros- man bija iestastits ka parkaa,netalu no majas, dzivojosaa tantiite ir ragana un bernu zagle- lai es neietu viena pati lasit viingliemezus un nestieptu uz musu mazdarzinu :D noteikti daudzi zina ko gliemezi nodara augiem... tad nu es vairs kaju nesperu uz parka pusi  

Ticēju tam, ka mamma mani atrada kāpostos, līdz momentam, kad piedzima sīkā māsa un vēl jāpiekrīt angerforlife par tiem kaķīšiem..

nu man stastija, ka ir zobu izsitēja feja!

kaut kam ticeju, bet tagad nespeju atcereties kam!!

raganas bija visur kur vien tumš bija stūris,un vēl miroņi no tumsas līda ārā ,spoki visapkārt, es visam ticēju,,ticēju ka pēc 24.00 mostas spoki un klejo līdz par 01.00 un ja tanī laikā neaizmigu tad gaisma bija ieslēgta un skatījos uz pulksteni kaut ātrāk būtu 02.00 un klusiņām klausijos vai nenāk pie manis spoki,karoči iebiedēta biju no visiem galiem un lielākais bija tas ka skatījos kapeņu stāstiņus ar kājām pie vēdera piespiestām,lai nu tie spoki neparauj aiz kājām     

ka pirtii dziivo ruukiisi, un ka pirtii nedriikst raudaat jo tad nobiisies ruukiisi un aizbeegs :D

Bubuļiem.

ka ezīši lēkā...