Kāda jūsuprāt ir ''smagākā'' grāmata-satura, jēgas, valodas ziņā, protams?

Hmm.. Grūti atbildēt... tad, kad mācījos vidusskolā, man smaga likās A. Upīša "Sūnu ciema zēni". Cik atceros, tur ļoti sīki bija aprakstītas dabas ainavas, kādēļ man tiešam bija grūti lasīt šo grāmatu.
tagad gan man nav laika citām grāmatām un jāsaka, ka gandrīz visas medicīniskās grāmatas ir smagas. Gan satura, gan jēgas gan arī svara ziņā. =]

Izlasi brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikus... Es nevarēju to ciest

kaut kas no klasikas: Džeka Londona kāds darbs,viņš(nu vismaz manā uztverē) smagi lasās

Tā kuru tev ir grūtības izprast ... Un tas ir katram individuāli.

Šad tad iesaku grāmatas pārlasīt jo gadās ka dažas ainas lasās pavisam savādāk, ņemot vērā tavu pastāvīgi piaugošo pieredzi ...

Man vidusskolā bija viena grāmata, kuru nu nekādīgi nespēju izlasīt. Turēju rokas, lasīju lapu pa lapai, bet nekas man neturējās galvā pat ne 5 sekundes. Neatceros nosaukumu, bet tā bija latviešu grāmata, kura ir iekļauta vidusskolas obligātās literatūras sarakstā.
Nesen lasīju grāmatu ''Mantojums'' (izdota ap 1950. gadu), šo man arī bija grūti lasīt, jo rakstīts vecā valodā, reti kurs tagad izmanto tādus vecvārdus. Tiku līdz 50.lpp. un noliku malā.

V.Igo,,Cilvēks kas smejas,,man tāda drūma likās

Man visgrūtāk nācās lasīt Dž.Džoisa "Ulissu", bet skolas laikā "Balto grāmatu" nevarēju lasīt neaizmigdams...