Kādas ir Jūsu attieksmes pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?

Tāda pati kā pret visiem cilvēkiem.Jo nezini,kurā brīdī var arī mums dzīvē pārskriet ceļu melns kaķis.........

Memento Kā redzi, uzdrošināties ir vērts Ja Dievs tevi ir radījis savādāku, tas nebūt nenozīmē ka esi sliktāks par citiem Pelnrušķīte un neglītais pīlēns pat izrādījās labāki, cēlāki, gudrāki
Ir viens zinātnieks fiziķis (neatceros vārdu, ir bijis prototips vairākās filmās, iespējams Nobeļa prēmijas laureāts astrofizikā) ar cerebriālo bērnu trieku, pārvietojas ratiņkrēslā un vada datoru ar balss komandām. Viņš spēja noticēt sev
Ticību saviem spēkiem dod arī biedrība Apeirons kurā ir ratiņnieki (pēc avārijā vai citādi gūtām traumām), arī citi - piemēram ar redzes traucējumiem - lasa tikai Braila rakstā, spēj atrast jēgu dzīvei.

Memento Paldies par jautājumu Tūlīt uzdošu citu, bet par līdzīgu tēmu par īpašām vajadzībām

Šķiet gan - ir tāda cilvēku grupa, kuriem telefons kalpo tikai dekorācijai, jo tam nekad nav ieslēgta skaņa, un kad gribu piezvanīt un paziņot kaut ko svarīgu, tad nevaru to izdarīt, jo neviens nedzird to, ka es zvanu

mūsdienās cilvēki vairs nav tik stulbi, lai kko tādu pirktu. tā bija varas un baznīcas pārstāvju ideja ievākt vēl vairāk naudas   

tas JAU notiek visapkārt. un ne tikai -20%..
kas notiek? vispārēja depresija utt. cilvēki cenšas izdzīvot kā māk. pagaidām izdodas.

Nju manējie spridzeklīši nezin, kas ir pēriens, mums ir citas metodes, ja netiekam galā.
Piemēram, saldumus kādu brīdi nedabū, vai arī neaizbraucam kur bija domāts. Ir daudz un dažādi veidi, kā var sodīt, ja tas tik tiešām ir nepieciešams.
Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka tie ir tikai bērni un , ka viņi nevar sēdēt vienā vietā, nespēlēties, nepakauties u.t.t
Un galu galā, kāpēc viņiemmūs vecākus būtu bez ierunām jāklausa, viņi tak arī ir personība ar kuru jārēķinās. Nju tas tā īsumā. :)

No vienas puses piekrītu Ramonai par to,ka nevajadzētu īpaši slēpt un liegt,jo tad vēlme pamēģināt būs divtik liela,bet no otras puses...Vārds pa vārdam vienā pasākumā pie vecākiem smiedami iedevām meitiņai pie lūpām dzērienu,domādami,ka sekos viebšanās un bērns atstums to mantu,bet notikās tā,ka pēc tam slēpām glāzi,jo bērnam tak vajadzēja to "sarkano suliņu". Arī māsai, mazai būdamai, tētis vienreiz iedeva pagaršot alu,tai laikā bija "Lāčalus",viņa tak katru reizi,kā tētis bija nopircis,stāvēja ar mazo glāzīti līdzās. :)
Vislabākais būtu protams vidusceļš-censties līdz pusaudža gadiem atturēt bērnu no šīs vēlmes,protams ne kategoriski,bet mēģinot paskaidrot diplomātiski,ka viņa laiks tādām dzirām vēl nav pienācis. Un ka var atrast daudz gardāku dzērienu priekš mazā puncīša,jo sulu klāsts tagad ir makten liels.

iespejams. bet arii tai aaraa kaut ko waig :)

Da pie vinas vietas gadi - bļins - ja kaut kāds mērglis galīgo tuftu dzen man ko, pirms uzšaušanas pa muti vai d..t pasūtīšanas viņam personas kodu uzprasīt??????
A ja viņš nezin??? Vot dimbā!!!!  
(Es nerunāju par sirmgalvjiem - tas ir pavisam kas cits). Un tāpat es uzdiskutēju, bet prātīgi, ar smaidu, ievērojot cieņu un toleranci un KĀRTĪGI IEKLAUSOTIES viņā. Bet ar tiem, kas jau prātu izkūkojuši, nerunāju vispār/ ja vien nav vajadzīga palīdzība utml)

Amm.. Te jau viss ir pateikts.... Tā ir, jo lielākajai daļai ir kauns atzīt savas kļūdas un melus.... Tāpēc uzreiz arī visi citi tādi ir. Mēs paši sevi par tādiem pataisām.... :S Rūgtā dzīves patiesība ;) Bet vajag saņemties un ticēt tikuntā, lai cik sāpīgas nebūtu beigas :(;)