Kādas izjūtas tev parasti rodas, kad tevi izsauc priekšniecība?

Neizdosies :))) Ja nu vienīgi pieraksties aktīvajā karadienestā :))))

jā. nekādus podus negāžu un daru ko liek. cilvēki normāli un pretimnākoši:)

  tu toč esi lol nja bet es visulaiku aizbildinos ka aizgulējos vai ka mammai kas jāpalīdz bija bet īstenībā kompis vainīgs

chupa ar atluugumiem?  

Šķiet, šāds attiecību modelis (sociālo stāvokļu asimetrija: vīrietis kā apakšnieks un sieviete kā priekšnieks) gluži tipisks nav. Tomēr, attīstoties dažādām feministiskām virzībām un jautājumam par dzimumu diskriminēšanu, rodas iespaids, ka šādas attiecības varētu būt aizvien biežākas. Protams, šādu attiecību piemēru ir daudz.
No citas puses skatoties, dažkārt vīrietis varētu meklēt mātes aizstājēju un atrast to sievietē, kas spētu par viņu parūpēties (citā gadījumā sievieti, kura spētu dalīties ar pieredzi). Savukārt, sieviete varbūt var meklēt kādu, par ko rūpēties, ko sargāt. Izredzes, protams, ir.  Tāpat ir daudz cilvēku tipu un attiecību komināciju.

Interesants un ļoti dīvains piemērs literatūrā varētu būt Elfrīdas Jelinekas "Klavierskolotāja"

Jā. Bez viņa es nezinu, ko darīt. Viņš katru dienu liek darīt kaut ko citu....

Atspekotu tos!

ne tikai-> arii picas ved,uzsauc visiem pusdienas-> afigenna laba priekshnieciiba :)

ka tavs ģimenes ārsts ir Kanāriju salās un tu slimoji tur.