Kāds, tavuprāt, ir vis apbrīnojamākais zvērēns?

Droši vien Tibetas klosteri.

Es pati Parasti neļauju nevienam sevi ietekmēt vai diktēt man noteikumus, ja tie mani neapmierina. Pati vien pagaidām esmu noteicēja par sevi.

skūpsts :p :))

Braveheart : "they may take our lives, but they'll never take... OUR FREEDOM!"

Šodien tu. :)

Tāds,kurš ir neizgreznotā maisā. Jo liela nauda aiziet par kasti un tās krāsojumiem, līdz ar to kvalitātei paliek maz naudas. A konkrētāk kādu tieši, nav ne jausmas.. Kā kuro reizi sanāk nopirkt.

Izlasot visus iespējamos grēkus, neviens nelikās kaut kas īpašs. Es vispār neatzīstu tādu lietu, kā grēku. Katrs dzīvo, kā grib un māk. Un katrs saņem atpakaļ to, ko darījis dzīvē. Vienkārši ir jārēķinās ar savām darbībām.

ar meitu ar izpletni palidojām nedaudz, bet nekā extrēma...varbūt no 9 stāva lo'džijas nolēkt uz 8stāva lo'džijas, jo atslēgu aizmirsu istabā un slēdzene aizcirtās...varbūt, ka 2x šāva uz mani, bet nenošāva, varbūt, ka 20m pa gaisu sadursmē lidoju un mikroautobuss virsū pēc tam uzkrita un visi brīnījās, ka dzīvs paliku, nez...nekā jau tāda īpaša nav bijis

Nekas bīstamāks  cilvēkam nav , kā viņš pats. Visu ko mēs radam, jūtam, pārdzīvojam, kā uztveram, rīkojamies, reaģējam, viss ir meklējams mūsos. Varbūt tas nav labākais piemērs, bet prātā ienāca raidījums "Aina", kurā sievietes dalījās pārdzīvojumos par izvarošanu. Ilgi domāju par dzirdētu, par atstāstītajām situācijām... Esmu upuris un zinu daudzas, pārāk daudzas sievietes, kas ar šo satricinājumu ir saskārušās, bet secinājums ir viens. Viss atkarīgs no mums pašām, vai tam tiekam pāri, vai tā arī ciešam un nesam šos pārdzīvojumus sev līdzi uz visu mūžu. Par to varu runāt ar pārliecību, jo zinu, ka mani tas nekādā veidā nav iespaidojis, es izdarīju secinājumus un piedevu, bet ir simtiem sieviešu, kas prātā vēl reiz un vēl reiz pārdzīvo notiekošo , tā arī nespēdamas piedot, padarot savu dzīvi par elli. Es ceru, ka mana atbilde būs uztverama?:))