Lūdzu, palīdzet uzrakstīt tekstu? (150 vārdi) Nu , ir jau ir, bet to publiski nevar gan stāstīt!
Nu mēģināš' citu (ievads, iztirzājums, nobeigums, cik saprotu)
Iz dzīves, notiek viss neparasts. Tātad - nekas nenotiek nepārtrauktā rutīnā. Bet viss notiek ļoti neparedzami un, burtiski, ik uz stūra parasta ikdiena var kļūt par neplānotu atgadījumu, protams, pozitīvā nozīmē.
Bija parasta sestdienas diena. Tuvojās Jāņu, Līgo vakars. Ka jau tas parasts kārtīgam pilsētniekam, nolēmām ar draugu aizbraukt uz zveju. Lieki būtu teikt, ka no makšķernieku lietām neko nesaprotu. To gan paglabāju kā sīknaudu dziļi pie sevis. Viss bija skaisti - laiks, daba, ceļš, kā par brīnumu - visur luksoforos zaļās gaismas. Idille, ko var teikt, zinot dažādās situācijas ar auto Rīgā. Arī lauku apvidū, nu jau aiz Rīgas rajona viss ritēja gludi. Uzcēlām telti, atnesām malku, gatavojāmies zvejai. Pēc drauga padomiem arī nolēmu mēģināt laimi, iemest makšķeri. Viss sanāca! Atlika vien gaidīt kāroto lomu. Ne cik ilgi, jā, tieši man laimējās izvilkt lomu. Bet, ak vai! Kas tas bija par lomu. Līdaka! Kliedza mans draugs, bet kā jau pilsētnieks un bez zvejas pieredzes mani šis milzu loms tā sabaidīja ka nespēju to noturēt un , kā sakot, sveika Gauja, kopā ar zivi gandrīz vai devos izpētīt vietējās upes dzelmes. Zivs, protams, izslīdēja. Es - pārkritis pāri laivai peldu plašajā upē ar garu degunu un nosārtis! Protams, tiku gan laivā, Draugam viegls smaids, kurš pāraug smieklos. Man, sārtums un domājis biju, no auksta ūdens. Drēbes slapjas, samircis, neko, tā nu devāmies nometnē. Tikai kā par nelaimi nāca lietus un tāpēc paliku vien slapjš.
Pagāja laiks un vēl ilgi ar draugu jau pats jautrā omā smējos - cik gan tas pilsētnieks, brīžiem apķērīgs. Morāles un secinājumu vietā, tikai viens - ņem līdzi brīvdabas pārgājienos otru pāri ar sausām drēbēm un tik turi savas bikses un makšķerkātu!