Kāpēc cilvēki meklē laimi citos?

Pilnīgi Tev piekrītu. Bet ar to darīšanu/nedarīšanu priekš/dēļ otra - ir simbioze un ir parazītisms.   Man, piemēram, varbūt ir apnicis sev cept pankūkas, bet kādai būtnei kaut kur ir noriebies cilāt auto motora pārsegu, skraidīt apkārt meklējot bomzi malkas skaldīšanai (jo tie arī slīpi palikuši) vai maksāt veļamašinas remontētājam pussimtu par to, ka vienu skrūvīti ieskrūvējis vietā (bet to jau Viņa nezin,ka vainīga bija tikai skrūvīte).
Manuprāt, vēl ļoooti grib atrast laimi otrā tie, kam nav kārtīgu vaļasprieku, sirdslietu. Protams, ir zināmi gadījumi , kad hobijs pārņem cilvēku tādā mērā, ka viņam tā otrā pusīte nemaz nav vajadzīga. īsāk sakot - galējības nav labi neviena virzienā.
Un vai tad vakariņas divatā nav garšigākas?

Tāpēc ka ģimene kā vērtība sabiedrībā ir izmesta no svarīgo lietu saraksta. Bet nu sānslīdes iemesli katrā gadījumā ir individuāli, daži ir drifteri pēc pārliecības, bet dažii attiecībās kaukas pietrūkst. Daļa uzskata ka ir jāpaliek kopā dēļ bērniem, kautgan vairs nekas nesaista - tas ir sviests. Un jā dažiem ir problēmas ar komunikāciju attiecībās, ir pārāk mīksti utt, un tāpē netiek problēmas risinātas, bet kompensētas ar sānslīdi.

Tāpēc ka viņiem nav laimes sevī.

Tāpēc, ka ir jauki, kad tev ir blakus otrs cilvēks, viņa mīļums, gars un dvēsele, siltums, tas ir ļoti neaprakstāmi, kad ir blakus kāds cilvēks, kas tevi mīl, tu viņam uztici visu pat savu dvēseli, un vēl mīļak, ja otrs tāpat, jūs esat divi kā viens. Vienmēr jābūt diviem cilvēkiem.  

mīlēt un būt mīlētam ir dievišķīgi,to nevar aizstāt nekas-un dēļ tāpēc,laimes nava pudelē,finansēs vai materiālās vērtībās,bet gan otrā

cilvēks jau nav pie tā vainīgs,ka ir nelaimīgs.
ir jau visādi viedokļi par ko tādu.
vai ir vērts laimi meklēt citos, nu nezinu vai,jo tomŗ tas cits ja,jau nav mūžīga laime, vislabāk ir tad,kad tu pats esi laimīgs arī bez tā otra,jo tad ir visvienkāršāk, mēs nepārdzīvojam pārmetumus,aizrādijumus utt
Un protam sevi savākt,tad,kad tas nepieciešams,nevis vot paraudāsim uz otra pleca un viņš man vienmēr palīdzēs.

satikt sev tuvu cilvēku ,iemīlēties,attiecības dara cilvēkus laimīgus,tas ir nenoliedzami
nesavtīga mīlestība nav laimes gūšana no otra,tā ir mijiedarbība,laimīgāki ir abi

Tāpēc, ka cilvēks ir pieradis iet vieglāko ceļu. Viegli taču saņemt cita laimi, taču par to nākas arī maksāt- citu sniegtā laime parasti neilgst mūžīgi. Cilvēks ir pārāk slinks lai šo laimi meklētu sevī un sniegtu sev visu savu mūžu.