Kāpēc cilvēki nelido??

turbīna neregulāra.
atvainojos.

kad putniņš uzķēza,nav diezko patīkami,bet ja govs vel lidotu........

:D nez varbut ir parmaz helija ?? pamegini paburties vel un tad jau aidaa lidosi pa Latviju ar savu "lielo zilo bachoku" :D

Ideālu cilvēku nav, bet, ja tāds būtu, viņš, pirmkārt, būtu neinteresants :)

tikai kluudoties mees saprotam,kaa riikoties turpmaak...Un ar katru reizi mees kluustam gudraaki,ja vien pareizi uztveram dziives maaciibu,kas tajaa briidi tiek dota...=)

cilveks ir zvers kuram daudz vairak iespeju neka parejiem bet vins nemak to izmantot vins sagrauj visu kam keras klat

Man ir kaut kāda neapzināta vēlme visus pazemotos, apsaukātos un skumjos savākt sev klāt un mierināt.
Man viņu ir žēl. Es daudz kur esmu draudzējusies ar cilvēkiem tikai tādēļ, ka viņiem nav draugu, lai viņi justos labi.
Starp citu, tie, kas nav tādi kā citi vai tiek izsmieti, nereti mēdz būt jaukāki un interesantāki par pašiem smējējiem.
Ir patīkami uzrunāt kādu, kam skumji, slikti. Atbalstīt viņu, mierināt. Es no tā jūtos labāk, viņi arī. Esmu
pat skaļi aizstāvējusi tos, kurus pazemo.

šeit daži piemēri- ja viņš nav galīgs daunis tad sapratīs =//
Atļausiet jums nopirkt dzērienu?”
“Es labāk paņemtu naudu.”

“Uz tavu seju noteikti pagriežas daudz galvu.”
“Bet uz tavu seju noteikti izgriežas daudz kuņģu.”

“Es varētu darīt tevi laimīgu.”
“Tiešām vāksies prom?”

“Kur tu biji visu manu dzīvi?”
“Slēpos.”

“Šķiet, es jūs jau esmu kaut kur saticis…”
“Tieši tā. Tāpēc es turp vairs neeju.”

“Mēs agrāk neesam tikušies?”
“Esam gan. Es strādāju veneroloģiskajā dispanserā.”

“Kā es gribētu ielīst tavās biksītēs!”
“Tur jau ir viena pakaļa.”

“Un kā tu nopelni iztiku?”
“Pārģērbjos par sievieti.”

“Kādā zīmē tu esi dzimusi?”
“Noparkošanās aizliegta.”

“Ko tu lauzies? Mēs abi taču esam atnākuši uz šo bāru viena iemesla dēļ.”
“Aha, jāsavāc pāris skuķu.”

“Es izpildīšu tavas vismežonīgākās seksuālās fantāzijas.”
“Tev ir gan suns, gan zirgs, gan akordeons?”

“Jaukā, vai nedosimies pastaigā pa karstajiem punktiem?”
“Mani interesē sakari tikai ar savas sugas pārstāvjiem.”

“Tevis dēļ es aiziešu līdz pasaules galam.”
“Jā, un tur arī paliksi?”

Cilvēces vēsture rāda, ka cilvēks ir pilnīgi neprognozējams, kas vienam nav pa spēkam, tas otram tīrais vaļasprieks. Te katrs varētu izteikt tikai savas personiskās lietas, bet jautājums ir formulēts savādāk.