Kāpēc dažreiz ir tā, ka vienu brīdi tas otrs tev patīk utt, bet nakamajā brīdī jau besī ārā un tad atkal patīk utt?

Garstāvokļa maiņas. Tādās situācijās, jāklausa sirdij. Plus nestabilitāte. GAlvenais, tam otram cilvēkam neko neteikt, var netīšām iedot nevajadzīgas cerības vai apvainot.

Nav labi kaut kas ar smadzenēm.  Nu te nevar būt ka vienu mirkli besi, un otru patīk un atkal tas cikls

nju tas protams ir atkarīgs no tās otras personas uzvedības.. bieži vien tas notiek tāpēc ka cilvēka daba tomēr ir mednieka daba balstīta uz instinktiem.. cilvēks piesaista tikmēr paliek kāda noslepumainība.. tikko cilvēks viss ir skaidrs kā savi pieci pirksti tad zūd interese un tieksme pie tā, bet tikko atkal kaut kas piesaistošs, nezināms-atkal sākas jūtu ķīmija.. vai arī tas atkarīgs no noskaņojuma, no paša principiem.. gadās ka nu nevari nekā pieņemt otra cilvēka skatījumu uz kādu situāciju, un tad viņš viss tev šķiet riebīgs, nepareizs, bet tikko paradās kas kopībs, viss kļūst ok.
protams, man tā ir bijis.. es pakļaujos tam.. tāpēc arī notiek strīdi un nesaskaņas mūsu dzīvē. neprotu pārvarēt savu noskaņu

Opā!   Nav gadījies. ja sāk riebties, tad ar galiem un neatgriezensiki, bet lai tā, kā pa vilņiem, nez... tamdēļ grūti atbildēt, kāpēc. Kaut kas ar "bieti", sprādzieni uz Saules, magnētiskas vētras, klimaksa lēkmes, hemoroja uzliesmojumi... tiešām nezinu.
p.s. nu ok - vienreiz var nomainīties izjūtas, emocijas, attieksme utml, bet ne jau n-tās reizes. Tad tur toč kaut kas nav labi "bēniņos".

Ir lietas, kas tevī šajā cilvēkā piesaista un ir arī lietas, kas tracina.. Pats par sevi saprotams, jo nekad nebūs neviens ideāls..

grūti ko teikt, nav tā gadījies.