K-ko uzkrājam, vai tomēr vairāk dzīvojam šodienai?

Pagaidām lielākie plāni saistās ar aiziešanu padirst,  pēc tam gan atpakaļ uz darbu...

Jādzīvo šodienai un jādomā par rītdienu - ja nedomāsi par nākotni, tad nebūs tagadnes.

izmisuma situācijās glābj vecā labā galma dāma-vakarkleita un vrizūra tik vajadzīga! :)

Dzīvot ilgi es neplānoju, bet tā dienas plānos kā kuru reizi ieplānoju, vairāk patīk dzīvot pa straumi. ;]]`

Dzīvoju šodienai un arī iekrāju! Pārāk netaupu, bet kontā vienmēr stāv lieka naudiņa, tā kā "zapass".

Es dzīvojo pamatojoties uz pagātni, lai veidotu sev piemērotu nākotni. Visas cilvēka darbības balstās uz iepriekš gūtu pieredzi, arī DNS kodā un mātes vēderā esot. Varbūt to nejūt, bet zemapziņā tas notiek, līdz ar to daudzas cilvēka darbības var izskaidrot, papētot viņa pagātni. Tāpat es neaizraujos ar domām, vai ir vērts censties, jo rīt tak varu nomirt un viss vējā. Ja izdzīvo, ko tad? Dzīvē ir pārāk daudz iespēju, lai tās neizmēģinātu, jo tas aizrauj un padara eksistēšanu interesantāku. ;)

Nevajag jaukt divas lietas - dzīvot vienai dienai kā viendienītim vai dzīvot šodien, šo stundu, šo brīdi, šo mirkli.

skrūgriezis un uzgriežņatsēga ja ir saglabājušies un ir vel jauni nāk klāt

nemacesu pateikt-par to pat vel zinatnieki stridas un nevar izdomat kadel ta, kadel mes dzivojam :P

Oij, un pie tam vēl neskaitāmi daudzas..
bija tā sauktās īstās un neīstās ankešu klades..
Par neīstajām saucām tās, kur bija jautājumi-Kāda Tava mīļākā cigarešu marka, mīļākā alko marka, un taml...[tas bija kkur 12gadu vecumā, kad bijām vēl svēti un nevainīgi ]
Tad bija lielās ankešu/atmiņu klases ar apmēram 50jautājumiem...pie kuriem pēdējā bija jaatstāj paraksts/zīmējums/novēlējums
un tad īsās apmēram 20 jautājieni....+novēlējums/zīmējums...
Un vnk atmiņu kladītes, kuros jaatstāj tikai novēlējums/zīmējums..