Ka būtu ar cilvēku, kam seja sakropļota?

jāpierod,pie visa pierodās un tad jau citas runas un vairs nemana to.

Manuprāt, apkārtējiem cilvēkiem būtu bišķi jāmaina sava attieksme. Vairumā gadījumu tas cilvēks jau nav vainīgs, ka viņam tāda seja, kāpēc vēl vairāk vairot vina ciešanas, liekot nesāt maskas vai tērēt pēdējo iztikas naudu palstiskajām operācijām?

Kādā maskā ta staigāsi? Vēl trakāk cilvēki bīsies.
Varbūt pieteikties labdarības akcijā-man vajag tik un tik naudiņas plastiskai operācijai. Varbūt izdodas.

Man ir pazīstami - es to gandrīz neievēroju. Viņi ir tādi paši cilvēki, kā mēs un ļoti bieži pat daudz labāki, DAUDZ KVALITATĪVĀKI!  Vienkārši sabiedrība vēl nevar atiet no sovdepiskās plebiski/proletāriskās deģenerācijas. Auglīgā zemē sēkla krita...
Ja mums novilktu maskas, iedomājies...    

seju noslēpsim zem maskas,bet kā ar pārējo????
cilvēki jāmācās uztvert tādi kādi viņi ir,vīrs sēž tunelī,cenšas izdzīvot ,kāda runa varbūt par plastisko operāciju,viņš pat maskai naudu netērētu
ne visa sāls ir izskatā

Švaki būtu Istenība kroplus cilvēkus sabiedrība nepieņem, izvairās no viņiem.
Es pazīstu vienu meiteni, kam vienai rokai no bērnibas nav pirksti, nē nu radinieki, vecāki, babas, dzedi, pieņem, es arī no problem, skolā gan bija problēmas, bet tad nezkurā 7, 8 klasē pārgāja citur, tad  sabiedrība tādu pieņemu viņu, neko dzīvot var, draudzēties ar parējam tur meitenēm, klasi ar var...

Es pazīstu vienu vīrieti,kura seja bija aplieta ar sērskābi Kad pierod,nav nemaz tik traki un pats viņš tāds jautrs