Kad ir Helovīni? Ko īpašu darīsiet šajā dienā/vakarā?

iesu ciemos pie tewiim:D

Skatīšos filmas, vakarā parunāšos ar draugiem un draudzenēm pa skype vai feisbuka videozvanu (iesaku, ļoti laba kvalitāte   ).
Īsāk sakot - to pašu, ko citus vakarus.

Gribēju aizrakstīt vēstuli, kurā atklātu savas jūtas un kādu pašsacerētu dzejoli, bet nu drosme neļauj.
Bail tikt nesaprastai. Tādēļ laikam aprobežošos ar milzīgu smaidu uz lūpām, ciešu, ciešu apskāvienu,
kaislīgu buču un varbūt kādu sirdsveida konfekti vai saldu pārsteigumu. Protams arī kādu saldo tekstiņu par to, cik viņš man nozīmē.

Staigāt pa dzimtā ciemata  mājām un nemājām(spocinja kostiimaa) un prasiit salenus kaarumus :)

Ja nedos,ta izjokoshu.

Neko nedomāju.. Es tādus neesu svinējusi, nesvinu un nesvinēšu, jo es esu latviete un Helovīni NAV latviešu svētki, nav mūsu ieražās..

Nosvinēju :)
ceturdien bijām uz boulingu (fakultātes pasākums ar tērpiem)
un sestdien ar sanāca pastaigāt pa klubiem... bija jautri... es atbalstu šo pasākumu, jo tas manuprāt ir ļoti jautrs pasākums, kas dod iespēju pārģērbties un iejusties citos tēlos... paskatoties uz dažu citu cilvēku tērpiem bieži ir tāds WOW kā viņi to dabūja gatavu un manuprāt tas ir forši, ka ir iespēja šajos svētkos pašizpausties...
Tomēr neuzskatu, ka tie būtu jātaisa par kādiem nacionāliem svētkiem ar brīvdienu utt... bet gan atstāt, kā šobrīd ir, kā vienu jautru dienu gadā ar pārģērbšanos :D un kārtīgu tusiņu :D

Man šī diena asociējas ar liekiem tēriņiem konfekšu un citu saldumu iegādei - neredzu jēgu šiem svētkiem. Latvijā viņi nav tādi kā viņiem jābūt un nedomāju, ka tie perdeļi, kas nakts vidū klauvē pie durvīm zin šo svētku patieso nozīmi... vnk māžošanās.

Pagājušajos Halovīnos gan bik pārsmējos - atnāk sīkie: "Saldumus vai izjokosim!!!" "Nu davai, izjokojat" un ar to arī viss prieks sīčiem tika izbojāts... stāv kā mieti un nevar pat 1 vārdu pār lūpām pārspļaut. Būtu mani izjokojuši, dabūtu končas.

nu pāvisam vienaldzīgi. ja nu vienīgi patīk ka šausmenīti kādu kaut kur pa tv var uzkjert and so

Tieši tādēļ Helovīni mani nesaista - latviešiem veļu laiks ir kkas kluss, mierīgs un apgarots. Tas ir pārdomu laiks - gan, lai sakārtotu savu dzīvi, gan, lai pieminētu un atcerētos aizgājējus, lai ar viņiem domās sarunātos un lūgtu padomu. Veļu laiks sakrīt ar rudens melanholiju, tas ir tik pašsaprotami un harmoniski, tāpēc nevajag šo laiku izniekot, lai mēģinātu aizdzīt rudens skumjas un izplosītos, bet gan lai apcerētu sevi, savu dzīvi.