Kad pēdējo reizi raudāji

shodien no riita :D netiisham sev ar pirkstu acii iebakstiju miegains :D

vakar pa nakti, jo man pedeja laika ir daudz stresa un problemu, kas jaatrisina.. raudu kad velos attirit savu dveseli no visiem ikdiena piesarnotajiem mirkliem. nav jau labi parak biezi raudat, ta cilveks klust neglitaks un citu acis izskatas vajaks, bet tad, kad mani nomac kada samilzusi problema, es izraudos ,pazelojos pie sevis ,cik man ir gruti, bet pec tam rodu sevi jaunas idejas un speku doties talak..

Otrdien skatijos filmu ''Mazā princese''. Meitenes tēvs cieta karā un tika uzskatīts par mirušu. Viņš izdzīvoja, bet kādu laiku bija akls un neko neatcerējās. Filmas beigās meitene ieraudzīja savu tēvu un teica, ka viņa esot viņa meita, bet viņš viņu nepazina. Kad policija gribēja meiteni vest prom, viņa histēriski sauca savu tēvu un viņš viņu atcerējās. Tad arī manas asaras bira kā pupas.

Pirms pāris dienām man varētu uzdot jautājumu - Kad pēdējo reizi neraudāji?!
Bet tagad - vakar vakarpusē raudāju.. ap 21:00

hmm, neatminos. a siipolu mizotaajiem ieteikums naakoshreiz taa procesa laikaa koshljaat zhvachku.

Tāpaīsto pretējā dzimuma dēļ sen atpakaļ..pirms pusotra gada!
Priekšmanis tas ir gana ilgs laiks.
Šo dzīves posmu atceros nelabprāt..pārdzīvoju dien dienā.jo biju kopā ar cilvēku,kuru mīlēju-vārdos neaprakstāmi mīlēju..un cīnijos par mums katru mīļu brīdi..-dariju visu,lai arī viņš justos tāpat..
Bet pretmīlas nebij..
No viņa puses tikai spēcīga pieķeršnās un savaveida mīlestība-vairākkā pieradums.
Nolēmām dzīvot kopā,lai saprastu visu līdzgalam..būs vai nebūs.
Nebij.
Es raudāju katru dienu.
Līdzar izlietajām asarām daudzko sapratu.
Man bij laiks saprast to ko vēlos un ko ne!
Raudāt vīrieša dēļ es vairs newēlos nereizi!!!

Ja nemaldos, uzsita elsu un asaru izspieda Forests Gamps, ko skatījos dažus mēnešus atpakaļ.

aizvakar griezu sīpolu, riktīgi koda acīs un bira asara.

Istenībā neatceros..