Kad tevi sāk mocīt šaubas?

Tu varbūt vari vienkārši pateikt, izteikt visu ko tu domā tai meitenei ar kuru tev ir šīs problēmas, lai zin, ka tevi tas satrauc un ka ja tas tā turpināsies tad vienkārši tu vairāk necietīsies, bet vienkārši pametīsi viņu? <--- tikai maigākā formā un ar mājienu nevis tieši pateikt..., un ja tu esi viņai dārgs, un ja viņa tevi mīl tad labosies, vairāk pievērsīs uzmanību tev.

Bet iespējams, ka to tā dara, jo nu nedrīkst pārāk daudz skraidīt pakaļ meitenēm.. viņai tas apniks, vajag lai abiem būtu tā mežonīgā vēlme satikties un visu laiku vbūt kopā.. :)

Šitamā variantā-katrs gadījums ir ĪPAŠS!!! Ir aptuveni jāzin,kāds draudzenei raksturs...Dažreiz Tava draudzene (tā kā esmu sieviete,man šķiet,ka sievietes tā nerīkojas) izbļaustās,Tevi nolamā vārdiem- pī,pī....Nenoliedzu,varbūt arī mēs,sievietes,tā varam izdarīties... Tev jāzin,vai to ņemt pa pilnu jeb ignorēt...un runāt tālāk it kā nekas iepriekš nebūtu bijis....
Nezinu,cik Tev gadu,tādēļ necentīšos mācīt iecietību utt. ... Ja esi jauns un dzīves ceļa sākumā-šis nav Tavs partneris....
....PĀRDOMĀ.....

Nu protams, ka ļoti svarīgi ir izrunāties, vēl nesen pats saņēmu mācību šajā ziņā, kuras rezultātā pazaudēju savu mīļoto...
Psiholoģijas lekcijās vēlāk pasniedzējs stāstīja, par to, kā jāizsaka iebildumi... varbūt, ja būtu zinājis dažas no tām viltībām, ko viņš iemācīja, attiecības nebūtu izjukušas... Pats svarīgākais manuprāt ir neizdarīt spiedienu uz otru cilvēku arī ar viņu runājot. Piemēram ir jāsāk teikums ar "Es domāju", "Man šķiet", "Es tevis teiktajā saklausīju", nevis "Tu dari tā un tā"... jo šādā situācijā tu savas domas izsaki it kā caur savu prizmu, nevis kādu negrozāmu patiesību...
Nu jā, kaut kā tā...

Lai iet savu ceļu- nav jēgas mocīties, jo  negribas arī Lielajam spļaut acīs, jo dzīve dota tikai viena. Bet sieviešu - ujujuj! :D
Es saprotu, ka pieradums, hormoni varbūt un vēl kaut kas.. Citreiz tās ir vnk bailes iegrābties vēl lielākos mēslos... Bet nu - katram pašam sava izvēle. Es personīgi sen vairs negruzos, ja jau pati ne bū ne bē, tad lai iet savu ceļu. Uz pasaules gana foršu, jauku un VIENNOZĪMĪGI VĒL JAUKĀKU sievietīšu (par ,,mana vienīgā", ,,neatkārtojamā"utml - iesaku atstāt šito bērnišķīgo vāvuļošanu ,,aiz vārtiem"). Man ir savs jumts virs galvas, savi ienākumi, daudz dažādu interesantu hobiju utml. Un ja ir cilvēciņš blakus, tad lai ir atklāts, sirsnīgs un tiešs. Nevis man, bļins, jātērē laiks un enerģija zīlējot kafijas biezumos, kurā galā Cienītai ieniezējies.. Labāk tad ar kafiju kādu lieku pusstundiņu ircā pasēžu un atslābinos, ar draugiem/kolēgiem papļāpāju! :)

es teiktu, ka tas ir laiks, kad jaskiras. Vina nav tevis verta un punkts.