Kam ir vajadzīga piedošana - pašam sev vai cilvēkam, kurš mums nodarīja pāri?

tas ir katram cilvekam savadak!!

Atriebties jau var vienmēr....
Bet jautājums,kura atriebība viņam būs sāpīgāka!!!!!
Tā kuru sarīkošu es,vai tā,ko sarīkos viņa dzīve...!

Protams atriebties jau nav liela māka,bet vai vienmēr vajag atriebties vot tāds ir jautājums.
Jā es teiktu,ka es ar labprāt atriebtos dažam labam,lai viņam ar tiek tas,kas tika man.
Bet dažreiz jau nemaz pašam nav tomēr jāpakustina ne mazais pirkstiņš,ka dzīve pati visu saliek pa plauktiem.
Pats zinu sev tādus gadijumus,ka ir bijuši tādi riebīgie,kas kā teikt centās sariebt citiem un darija visu citu.
Ko viņi tagad dara kā teikt??!!
Vispār jau neko, vai nu ir pamesti (precētie)
Mokās paši ar kaut ko (saslimuši)
Vai nu ir līdz kliņķim nodzērušies
Vai ir nositušies
Vai kāds ir viņu novācis jau....

Takā ir daudz dažādu versiju un neviens nekad nezin kura no viņām piemeklēs tevi uz to momentu,kad tu piemēram kādam dari pāri, kādu apvaino utt
To tu tikai pēc tam sapratīsi,kad tevi kas tāds būs piemeklējis,ka toreiz tā laikam nevajadzēja darīt

tas no ļoti daudzkā atkarīgs, bet dažos gadījumos, jā

Jā, jāatvainojas, varbūt tas ir tavs liktenis
Etiķete, bļin

ak dievs,tu atkla par to pashu  

es tam cilvēkam varētu izdarīt jebko, nesen viens vīriešu kartas pārstāvis dabūja mazliet no manis pa seju ar kulaku, jo mēģināja iespert manai kucītei - maitas tie cilvēki, kas spēj apbižot dzīvniekus!!! Sava suņa dēļ celšos un kritīšu, jo viņa nespēj pati sevi aizsargāt tik ļoti kā vajadzētu!

No manas puses ķieģelis mašīnas stiklā + pierakstīts mašīnas nummurs un taisnā ceļā uz menteni, jo par šito "prikolu" tas pid**as var smuki norauties. :) ;)

KEPKE - Varbūt, ka viņš ir naivs, toties tu esi sūdīgi informēts par to kā viss darbojas patversmēs, jo lielākā daļa patversmju suņus, ja vien tie nav veci, neārstējami slimi vai agresīvi nekad neiemidzina, tie tur dzīvo pat gadiem kamēr tiem neatrodas jauni saimnieki. A šķirnes suņiem jaunas mājas parasti tiek atrastas ne vēlāk kā pēc pāris nedēļām. Tie suņi patversmēs vismaz tiek pabaroti un apkopti un nejau visu laiku viņi sēž voljēros, bet tiek arī staidzināti. A par to cīnīšanos pašam par savu dzīvību: Tu laikam smejies ja? Kā tu to iedomājies? Kur lai suns atrod paiku? miskastēs? Stafam nav īpaši daudz cerību, ka kāds labais cilvēks viņu katru dienu nāks uz ielas pabarot, jo vairums aprobežotās tautas no viņiem baidās. Bez tam stafs ir īsspalvains suns un uz ielas neizdzīvotu, jo pie pirmajiem mīnusiem vnk nosaltu. Nerunā par lietām par kurām neko nejēdz!

padomus, kā pareizi rīkoties grūtās dzīves situācijas, kā apčakarēt cilvēkus, kā pavedināt sievietes(ir tāda lieta kuru sieviete apēd/iedzer un gribas seksu nenormāli ka gatava ar jebkuru bet neatklāšu, un internetā to diezvai atrast) neaizrauties ar sēdēšanu pie kartona kastes u.t lietām, nelamāties un nezagt.   ā un agrāk cik zinu tad par zagšanu nocirta roku

pieredzes ziņā-visu,un jo vairāk jo labāk,jo viņu zināšanas dzīvē ļoti noder.

Lai izbaudītu dzīvi.
It kā Tajā pasaulē stāv dvēseļu rinda uz to, lai nokļūtu uz Zemes, jo cilvēku ķermeņu it kā esot diezgan maz.
Ja jau dvēseles tik ļoti grib te nokļūt, ka pat rindā stāv, tad jau kaut kas te ir tāds, par ko ir vērts dzīvot.
Būtībā, lai dzīvotu, pieļautu kļūdas, saprastu kļūdas un izlabotu tās. (Nosacīti, cilv. ir dots vecumdienas, lai apzinātu savas dzīves kļūdas, tātad, kamēr jauni var pamēģināt narkotikas )