Kapēc cilvēks reizēm jūtas ļoti vientuļš?

visbiežāk tieši popularitātes dēļ viņiem ir grūti atrast īstus, patiesus draugus...

un ka var nejusties, ja blakus neviens nav?

Idomājies.
Tev ir draugi, paziņas utt...
Draugiem tu ja ne uzticies, tad vismaz dažreiz uz viņiem paļaujies.
Tad viens draugs tevi piedrāž, lai uz tava reiķina uzdzīvotos otrs vienkārsi dirš skatoties acīs.
Itkā te nav nekā nenormāla, grūtības ir un būs, bez tām navar.
Bet kad katrs cilvēks no tevis mēģina kaut ko izsūkt tas mazliet apnīk.
Ar katru situāciju aug arī pieredze un ar laiku elementāri iemācies izprast un izjust cilvēkus ātrāk.
Bet kad katrs cilvēks ko tu sastopi grib tevi izmantot un to tu apjēdz, tas jau sāk naturāli plēst anālu.
Beigu beigās tas apnīk un tu visus pasūti drst un paliec viens, a palikdams viens tu iemācies paļauties tikai uz sevi.
Tālāk cilvēkam izstrādājas doma, ka "Man neko no viņiem nevajag, es pats visu varu."
Ja tu vari visu pats, nafig tev kāds vispār vajadzīgs? o0

Es nedomāju tos budistus kas aiziet kalnos un dzīvo līdz atstiepjas, bet par tiem kas dzīvo starp cilvēkiem, bet paliek vieni.
Un te nav nekā saistīta ar kompleksiem kā rakstīja inga_l9.
Ja tu vari visu, tev principā nevar būt nekādu kompleksu.

Protams. Tas, ka apkārt ir daudz cilvēku nenozīmē, ka visi ir Tavi draugi.
Ir gadījies, ka nav pat ar ko parunāties un izkratīt sirdi, jo nevienam no tiem daudzajiem cilvēkiem neuzticies vai nepazīsti tik ļoti, lai varētu tiem atklāt savas problēmas un dalīties savās izjūtās.

Sabiedrība, dzīves ceļa līkloči. Ir brīži, kad tev ar pauri sienā jāsitās vienam tukšās telpās, bet vēlāk pārpildītos pasākumos, autobusos, kompānijā tusē, un visu aizmirsti.
Vairāk jau paša pauris - gribi nerunā, gribi runājies, kā uznāk.

es tev pateikšu kas ir bīstami - vientuļi, vāji un dumji cilvēki ar kuriem manipulē kāds stiprāks un ļoti gudrs. tādi izdarīs jebko ko viņiem liks, jo viņi paši nedomā un viņus ir ļoti viegli noskaņot pret kādu. šādi cilvēki ies līdz galam, jo domā, ka ir aizsargāti, kas patiesībā ir ļoti mānīgi, taču viņi to nezin un kas pats slaiktākais arī nepazīst žēlastību.

esmu atnaacis no lieliskas pastaigas, un esmu laimiigs!

  problēmu vajag meklēt sevī nevis sabiedrībā.
ja mainīsies tu pats, mainīsies visi apkārt.
un tas nav nekas jauns,ka tu tāds esi, visi nekad nebūs vienādi.
dažreiz ir labi,ka tāds esi, jo tie plaša profila "speciālisti" kas nav vientuļnieki iekuļas sūdos tikai tapēc,ka bija noilgojušies no sabiedrības uzmanības, bet ne vienmēr tā sabiedrība ir laba lieta, citreiz tā var tev ieriebt.

saprotamas sajuutas, gadas gadaaas, bet ja sanemas to var parvareet, glvenais par to ta nesaakt praatot , atri jaizdomaa ka noverst domas un buu sgalu galaa o.k.:))