Kapēc daudzi izvairās runāt par to savu saucamo "pirmo reizi"?

tāpēc,ka pirmā reize viemēr varēja būt labāka,bet diemžēl to mēs saprotam reizē ar pieredzi

Par daudziem nezinu - es viņos neietilpstu.

moš tāpēc ka ir sanācis abloms vai izgāšanās, vai kāda cita iemesla dēļ negribas atcerēties. bet katrs gadījums jau ir individuāls.

A kāda jēga par to runāt publiski, domāju, tas ir tik starp diviem.

Es vispār ne īpaši runāju ne par pirmo, ne par pēdējo, ne pa vidu, kaut tajā pirmajā vairāk ar smaidu ko atcerēties un nebūtu ko sausmīgi slēpt, bet tas tomēr ir privātums. Vismaz man.

Pirmo reizi? Dzert, smēķi pīpēt labi, labi sapratu.
A ko tur runāt lieki tā un tā bija, izgāzos, sanāca, un tā, kas citiem, ne silts ne auksts, galvenais, kā ar to otro cilvēku.