Kapēc mēs bieži vien kaut ko gaidām,kas tāpat nekad nenotiks?

Sensenais teiciens: "Cerība mirst pēdējā". Nu tā ir.

jo mēs to "lietu" gribam.Un tapēc gaidam un ceram uz brīnumu.

Ehh..ir pat tā, ka tu KO gribi, bet kad atnāk tad mirkļa eiforija - un ko tālāk? Saproti tikai, kad noietais ceļš ir bijis tas mērķis un tad tava laime, tik to tu neapzinājies tad. Domāju, bus lietas, ko atliek vien gaidīt, lai kā plēstos un skrietu.
Kā tai Zālamana pamācībā teikts - Visam savs laiks.

Nu bet gaidot var jau piedarīt citas lietas, galvenais gaidot, nesēdēt pļavas vidū ar paceltām rokām katru dienu un gaidīt kad no gaisa nokritīs zelta gabals. Gadīšāna nenogalina. Un kā jau minēja "Cerība zūd pēdējā"