Kas ir EMO un kā ar viņiem cīnīties?

http://www.hc.lv/forums/nejedzibas/186/ (kas ir emo?)
Emo ir jauna subkultūra, kas 80. gadu beigās radusies ASV jeb precīzāk Vašingtonā. Viedokļi par termina emo izcelsmi atšķiras, uzskata, ka saīsinājums radies no vārda emotion, taču citi apgalvo, ka tas ir radies no vārdiem emotionally driven hardcore punk jeb emotional hardcore, kas ir 80. gados radies mūzikas stils. Pašlaik ar vārdu emo apzīmē jauniešus, kuri ģērbjas attiecīgā stilā un klausās attiecīgu mūziku – jaunieši, kuri sabiedrībai asociējas ar depresīviem tīņiem, kuriem ir nosliece uz pašnāvībām.
Visvairāk šīs subkultūras pārstāvji ir jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem. Viņi ir viegli ievainojami un jūtīgi, emocijas mainās ļoti strauji un atspoguļojas izteiksmīgajās acīs, ko apvelk ar melnu zīmuli (gan puišiem, gan meitenēm), jo uzskata tās par dvēseles spoguli. Emo nebaidās no savām emocijām, kas ir ļoti košas, piesātinātas, viņi tās neslēpj, izjūt pasauli daudz jūtīgāk un īpaši spilgti uztver visu negatīvo, kas notiek tajā – viņi to pārdzīvo vairāk nekā cita daļa sabiedrības. Emo jaunieši ir talantīgi, daudzi raksta dzeju, taču tie ir skumju un sāpju pilni dzejoļi. Tas ir veids, kā viņi atbrīvo sevi no skumjām. Emo skatiens ir tiešs un nopietns, nedaudz skumjš, jo viņi skumst par visu ļauno, kas notiek visapkārt. Emo savā būtībā ir bērni, kuriem nav bail izskatīties smieklīgi, viņiem nav svarīgas citu domas. Bieži vien emo ir raksturīgi griezt ar žileti rokas, nodarot sev sāpes, arī pašnāvību skaits ir lielāks tieši šīs subkultūras jauniešu vidū.
Mūzikas izcelsme ir strīdīgs jautājums, jo pastāv dažādas versijas. Citi domā, ka tas ir pankroka paveids (salīdzinoši melanholisks).Vēl kāds ir pārliecināts, ka tas ir hārdroks ar saglabātu skanējumu, taču mainītu tekstu tematiku, vēl kāds domā, ka tas ir pārveidots indi. Taču galvenokārt šis mūzikas stils atšķiras ar raudām, kliegšanu, čukstiem, vaidēšanu, spiedzieniem. Dziesmu teksti lielākoties ir par netaisnību, nelaimīgu mīlestību, cietsirdīgu pasauli. Pārsvarā grupas, kas spēlē šāda stila mūziku, pārstāv jaunieši, arī Tokio Hotel ir to skaitā. Ja vēlaties iepazīt šo mūzikas stilu, iesaku noklausīties My Chemical Romance, From first to Last, From Autumn to ashes, Billy Talent, At the Drive-in, Cable Car Theory, Cursive, Dead Pop club, Jimmy Eat World, The Mars volta.
Tiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par emo dzīvi, iesaku noskatīties filmu „How to be Emo?”
Adreses, kuras varētu interesēt pašus emo jauniešus:
www.emolife.ru
www.emokids.ru

p.s.pret tiem nav jaaciinaas, kaadeelj jaashkjiro.. cilveeks nekontrolee to par ko vinjsh iedzimst dauni..

tie ir cilvēki tādi paši kā mēs!!!tikai ar savādāku dzīves uztveri un stilu.
iedomājieties mēs visi staigātu tādas drēbēs kā viņi,klausītos mūziku kā viņi.un pēķšni vien parādītos kkautkā savādāk,teiksim,viss baltaa.tas ir pilniigi tas pats!

Tur jau tā lieta mēs nespējam pieņemt cilvēkus, kas atšķiras un ir savādāki.tā ir attieksme lieta.Kā tu justos kad tev nav peiņemams tas ko visi valkā un tu atšķiries?esi par to domājis.mēs katrs esam individulitāte un mums ir ļauts ģērbties kā vēlamies un klausīties muuiku kādu paši vēlamies.!

"emo" - tiešā tulkojumā nozīmē "emotionally-driven hardcore punk" vai vienkāršāk - "emotional-hardcore"! daži arī to tulko no latīņu valodas "emovere" (jūtas; sajūtas)... tur nav nekādas saistības ar trulu "gruzīšanos", stulbiem jokiem, un sorry - pozēšanu.

Tas ir kaut kas vairāk, nekā stils. tā ir jūtu uztvere, pasaules redzējums. tas, ka cilvēks ir jūtīgs, vai kluss - nepadara viņu par "īmõ"!

tie ir cilvekveidigie, kas ir saspiedushi savu galvu un tadejadi atskjiras no parejiem - normalajiem cilvekiem. ka cinieties? protams, ka apsaujot