Kas ir platoniskā mīlestība?

Saviem vārdiem - tās varētu būt ļoti lielas simpātijas, sajūsma par kādu, par kuru pārdzīvo, ļoti cieni, gatava ziedoties, doties palīgā jebkurā diennakts laikā utt. tram taram, bet bez sexuāla vilinājuma. Es tā padomāju -  varbūt varētu izdalīt kaut kādus platoniskas mīlestības paveidus  - piemēram - bērna mīlestība, dzimtenes mīlestība. Pret pretējā dzimuma pārstāvi  - tas varētu būt pret kāda cilvēku dēļ viņa talanta izpausmēm kādā jomā (mūzika, tēlniecība, kino, zinātne, sports utt. ),  kaut kādu individuālu īpašību (sirsnīgums, altruisms), pie ,,apgrieztās polaritātes" sex.orientācijā un tad, kad nekas cits neatliek, JO VNK NESTĀV!!!    
Ā, tikko iedomājos - ,,mīlestībā" virtuālajā pasaulē - kad ieķeries ne pašā personā, bet viņa rakstītajos tekstos, čatā tjipa (murgs   ) !!!

Platoniska milsteiba, ir tad, kad tu esi iemilejies kada, bet ne seksuali. Kad tu gribi but kopa ar kadu, pavadit laiku ar vinu, nav nozimes vecumam, dzimumam un iesaistot gimenes.
''Platoniska milestiba'' (armor platonicus) nak no 15 gadsimta. Taja laika vini uzskatija, ka cilveki, kas spej milet bez seksualas vajadzibas, ir apdavinati. Un ka Platoniska Milestiba bija kaut kas, ko dievi izmantoja.

Platoniskā mīlestība meklē tikai dievišķo, tā atļauj mīlēt tikai pilnību un ideālu, mīlēt ar spēcīgu gara un dvēseles tieksmi. Izslāpušo tā nedzirdī, izsalkušo nepaēdina un neglīto nenoglāsta, jo cilvēks viņam nav pašvērtība, tikai ideju iemiesotājs un atturīgais skaistuma un pilnības pielūdzējs. Tikai tā mīlestība, kas ved uz ideju, ir svētīga un īstena, tā ir cilvēka cienīga, bet ne mīlestība uz lietām vai cilvēkiem, kuri ir gaistoši un nepastāvīgi. Platons vienmēr domāja, ka mīlēt cilvēka skaistumu nav vērts, lai gan līdz zināmam laikam tas ir aizrautīgi un jauki, jo skaistums ar laiku zūd un paliek tukšums. Arī platoniskā mīlestība nav izprotama tādā veidā, kā tas ieviesies mūsu leksikā, jo Platons pats šādu jēdzienu neieviesa. Tā nav fiziskās mīlestības nobeigums, bet gan tieši mīlestība uz idejām, uz augstāko patiesību, kurai viss dzīvnieciskais un jutekliskais ir svešs. Dieva Erota augsto spēku un varu Platons ir atklājis daudzos “dialogos”, bet jo īpaši dialogā “Dzīres”.

kjip ir sakjeerushies, liidz ausiim, bet pat liidz buchai nenonaak, nerunaajot vispaar par sexu, kaa teikt miil pa gabalu. nu jaa, arii ja chato, iemiilas a muuzhaa ne reizi nav tikushies.

itkā iespējama,bet newreāla,pievelkoša,bet neīsta

tu kādu mīli, bet zini, ka nekad nebūs fiziska tuvība
varbūt viņš nemaz nezina ka mīli, bet vienalga - sapņo par viņu, esi starā, kad viņš paskatās vai uzrunā
īsāk - jūtas, kurām nekad nebūs, varbūt nevajag un nav fiziskā piepildījuma, tuvības