Kas jāsaka tādā gadijumā?

ir jārunā,jāizrunājas-protams ja tas viens no diviem nav kurls egoists kam piedrā*t ir it visu izņemot sevi pašu
P.s. kad pazaudēs,tad sapratīs,bet zini-neizrādīs mait* ,a par spīti ko izdarīs tev  

Kamā tajā visā, vecit!?
1. Viens ir gājējs, OTRS LAIDĒJS.
2. Ja ir pieaudzis/sexbrieduma cilvēks, diez vai ko tur izmainīsi.

Pazīstama situācija! Es nezinu, godīgi sakot, ir sācies bezizejas stāvoklis!

1.Lodi pierē
2.vnk aprunājies no sirds kas par problemu un megini pārliecienāt. bet cilvēku neizmainīsi.

vispār tā runāšana (īpāši, ja gara un plaša) ir lieka laika tērēšana...ja nu vienīgi ar to gribi panākt, ka tas otrs piekūst klausīties un da jeb ko tev apsolīs, lai tikai tu apklustu. bet apsolīts jau nav darīts.
lai saruna pārāk neievilktos, jāliek lietā daži tam cilvēkam svarīgi argumenti un lietišķie pierādījumi (ja ir), paskaties vai kaut kāda reakcija ir, tad labi, ja nav...nu, ta neko. Acīmredzo cilvēks jau visu ir izlēmis, tikai tev nevar pateikt.

Tas ir kā mazam bērnam, kad nepietiek ar to, ka jāpsaka: "konfekte ir jānopelna". Bet gan pareizāk būtu parādīt kā to var izdarīt.. tā arī ir lielākā vairuma kļūda. Kas jāpsaka, lai man nebūtu jāķēpājas? Domāju, ka nekas.. ja gribi atgriezt, tad ziedojies un iespringsti uz to, lai parādītu to kādam jābūt pareizajam ceļam!