Kas notiktu ja tu uz nedēļu izgaistu?

Mēs jebkurš varam iesprūst kaut uz gadu,bet PASAULE, vienalga, joņos ap savu asi!!!! Es aizeju,nāk cits manā vietā- tāda ir dzīve. Jēga tajā,ka katram no mums  savs uzdevums (ko paši nemaz tā īsti nezinām)- izaudzināt bērnus,mīlēt,rūpēties par sev tuvajiem utt.... un neurķēties,kāda tam visam jēga,bet dzīvot!!! tas arī visss...

nekas, es varu izgaist arii uz ilgaaku laiku

Mazāka neka no Miņņa Nr1, kuru māte bija nejauši iespundējusi uz gandrīz nedēļu pagrabā apm pusmēnesi atpakaļ - trakākais, ka kopā ar kaiminju Vitjoku -ari runci (abi nav diez cik labi noskaņoti viens uz otru, bet pēc nedēļas abi izlikās pa durim ārā dzīvi un veseli - ekstremālas situacijas uz neilgu laiku satuvina... :D ..vai vrb kaut kāds "Helsinku sindroma" paveids nošancēja murrajamiem :) ). Labi, ka ir Minnis Nr.2 un Minnite  - saimniecība no  žurkām un pelēm pasargāta jebkurā gadījumā.  
Kamdēļ tā? Vnk ja neskaita vecaku kreņķus ... jā, mātei tagad ar sabeigto veselību būtu pagrūti, bet es pazistu vinu - jebkurš no manas dzimtas ies lidz galam, bet daramo izdarīs vai panāks vēlamo/nepieciešamo rezultātu. Beigu beigās ir arī kaimiņi, kas nekad neatteiks palīdzēt. Un tagad jau nav nekas dižs -sniegs, malka, kaut kādi citi ne īpaši vitāli darbi un darbiņi. Smagākais laikam būtu 300 kilogramigie siena ruļļi, bet zinu, ka mammucis vnk dīrās un pārstieps tos pa druskai. :(
Tagad jau gandriz varētu zust  - nav vasaras sezona. Vot pavasarī, vasarā - ni, ni. Tad ar jebkādiem līdzekļiem -  sienu, griestus izdolbīšu, bet ara izlīdīšu! :D
Ja runa par savām "dēlām" - nekādu ekstremalu pasutijumu nav -ja šodien tieku iespundēts, gandrīz iekļaujos viena pasutījuma termiņā - pagrabā būsu izgulejies vāprātā - dragāju arī pa naktīm - ja cilvēkam ir apsolīts, tad POFFIG - JADRAGĀ, kaut atomkarš - bet jāizpilda - bez variantiem (klausies - nu visiem tak pie d...as, ka Izredzetais Vangu iespundejis - nevienu tas neje..ot - autiņam jākust tad un tad, draugam kandža jāsak tecinat tad un tad (viņam tak arī ir klienti, kas izslapuši gaida!)  utt! :D
Klau, aizdomigi izzinājošs jautājums, netaisies irciešiem kādu "kodienu" organizēt !? Njuss, uz 2 dienam toč varu, nedēļa - tas jau būtu nežēligi.  

to neviens nemaniitu

visi domāu-wtf, kur palika?

Ja es nozustu kaut uz vienu dienu,tad jau mani sāktu meklēt bērni un vīrs.Nākošā dienā jau būtu visi radi apzvanīti un iesniegtu mani meklēšanā.Bet pēc tam visi būtu saslieti kājās.
Ir bijis ka es gribēju ieriebt mazliet vīram,(Jo viņš tā kādreiz ka es viņam zvanu,viņš neatbild,bet pat nepasaka kur ir,es protam raizējos un uztraucos un naktīs nevaru aizmigt.Nu vot es nevienam nepateicu,aizbraucu pie draudzenes ciemos uz visu dienu.mani visu dienu zvanīja,bet es neatbildēju.vakarā jau sāka apzvanīt māsas,draudzenes.Vēlu vakarā es paziņoju,kur esmu.
Viņš bija ritīgi satraucies un noraizējies.Tā bija neliela mācība,lai izjustu kā ir ka neko nepasaka.

Mans mazulītis ciestu visvairāk, paliktu bez ēdiena.

nekas nemainitos...
berna man vel nav..mans virietis pats mak sev est uztaisit un traukus nomazgat...darba neesmu neaizstajama..ta ka man liekas iznemot manu draugu nemaz napamnitu ka manis nav, jo ar mammu sazvanos reizi 2 nedelas pat vel retak.

Mans suns ēd arī jēl- un sausbarību. Vecāki tikai lielos mīnusos tika vesti iekšā telpās.
Grūti Latgalei - sniegi, sniegi.., bet viņi jau maķēriji - izkārpīsies    

Es vispār pazustu no tejienes bez nekādu pagrabu vai kādu citu vietu iejaukšanās..
Vot tas būtu kruta, vnk nebūt šitajā pasaulē, bet redzēt no malas kā tie pārējie rīkojas tad, kad tevis nav un ko viņi domā.

visi priecātos!

Ja es pazustu, nekas neizmainītos, es domāju, ka tas būtu pat ļoti jauki no manas puses, mazāk tēriņu ģimenei, es tāpat neko nedaru, vienīgais mans pienākums pagaidām esot mācīties, pat to es nespēju normāli darīt, vienmēr novirzos no pareizā ceļa, no manis nav nekādas jēgas, ja vien nenotiks kāds brīnums un es izmainīšos, bet ja es pazudīšu, protams tuvinieki par to bēdātos, bet vai nav tā, ka  laiks ārstē , cilvēki paraudās, pabēdāsies un viss, dzīve atkal turpinās tālāk, tikai bez tāda traucēkļa kā es, nebūs vairāk, kas vecākiem bojās nervus, pieprasa, lai dod naudu. Neredzu tam jēgu. neredzu jēgu savai eksistencei. tad ko vēl gaidīt, jāskrien pēc virves uz pagrabu. bEt tas nav viegli, tādos brīzos, kad vēlos atbrīvot apkārtējos no sevis, tas ir nogalināt sevi, uzreiz prātā nāk tik daudz domu, ko es vēlējos izdarīt, es taču vēl tik daudz kā neesmu piedzīvojusi, man ir žēl mammas, kura ieraudzīs manu līķi asiņainajā vannā, es redzu kā viņa rūpējas par mani, ka viņa mani mīl, grib visu to labāko, pa savam vēlas palīdzet, varbūt ne vienmēr tā kā es to esmu iedomājusies, bet tam nav nozīmes, es nevēlos viņu sāpināt, bet negribu arī eksistēt bez jēgas, tāpēc neatliek nekas cits, ka sākt kaut ko darīt lietas labā, darīt labu ģimenei, cilvēkiem ,palīdzēt, ja lūdz pēc palīdzības, smaidīt, radīt citu sirdīs prieku.  dzīvot citu dēļ, ja viņiem tas ir nepieciešams.