Kas parasti apvainojas? ( un mans comentcc)

apvainojas pārsteigtie un lēni domājošie, kā arī ar pārāk lielu devu lepnuma un godkāres apveltītie.
kaut gan lēni domājošie padomā, pārdomā un pārstāj apvainoties.

Biežāk apvainojas tie, kuri sevi uzskata vai nu par pasaules nabām vai arī par tādiem, kurus neviens nekad nemīl.
Bet principā apvainoties var arī jebkurš normāls cilvēks. Piemēram, ja es nedēļu sēdētu pie kompja rakstot referātu un man pēc tam pasniedzējs pavirši uz to paskatoties ieliktu 4, tad es noteikti apvainotos. Viss atkarīgs no situācijas.

Apvainošanās ir emociju neizrādīšana.
Abi tavi varianti iederas + apvainojas, lai bezvainīgs cilvēks justos vainīgs => manipulācija

es neapvainojos :D

Zini,kuri apvainojas ? - tie,kuri to pieļauj...  Noslēpums ir gaužām vienkāršs - nav iespējams pakļauties apvainojumam,ja to nedara...   jābūt līdzsvarotās attiecības ar sevi pašu,lai nebūtu problēmu kontrolēt savas emocijas... Ja šo attiecību pašam ar sevi nav,tad bieži būsi apvainojies pat tad,ja Tev šķitīs,ka Tu negribi būt apvainojies.... vēl visam plusā - kļūsi vājš,jo nespēsi kontrolēt savus jūtu uzplūdus...  -iespējams rezultātā sāksi apvainot citus,mānot sevi,ka tas kaut ko mainīs...  varbūt Tev šķitīs,ka  jutīsies labāks,savā veidā parāks par saviem upuriem,jo Tu tač tikai sevi vēlies pasargāt...bet jebkura šķietamība ir mānīga...  un šāda aizsargsistēma agri vai vēlu izrādās nederīga,bezvērtīga,lai vai cik Tavuprāt izveidota izturīga...  īstenībā šī metode ir caurspīdīga un melīga..turKlāt ļoti ļoti viltīga....  
Katrs sevi veido pats...  kādas metodes to darot pielietosi,tāda tipa jautājumus arī dzīvei uzdosi.. un atbildes maldoties neziņā lūkosi.. Līdz vienā reizē apstāsies, sveša pagalma šūpolēs apsēdīsies un vērosi,kā kājas Tevi šupo...   un klausīsies,kā ausēs nedzirdētu vārdu vējš švilpo...
mjā..nu doma galvenākā te tāda,ka jāmāk sevi just,lai nevaidzētu apvainojumiem pakļauties un pašpārmetumos zust... ja kontrole rokās,tad visās jomās sokās...

Ūdensvedēji. :)
Ir vēl tāds teiciens, ka ka dzīves laikā neviens neapvainojas, par apvainotiem piedzimst.
Bet, gan pēc sevis, gan vispābā cilvēkus pa dzīvi iepazīstot, secinu, ka apvainoties var jebkurš, katram sava vairāk vai mazāk slēptā "stīdziņa" - tikai kā un cik lielā mērā katrs no mums to spēj slēpt, neizrādīt. Kāds to arī neslēpj. Vēl jau saka, ka uz muļķiem un plebejiem apvainoties nevajag, bet gudrs nekad neliks apvainoties. Zināma taisnība ir. Tikko iedomājos .. muļķis tā arī neiebrauks, kurā brīdī bija jāapvainojas.    No cita aspekta  - par apvainošanās iemesliem - te varam dalīt 2 daļās - tīšie, ar nodomu un netīšie (gadījumi, kad subjekts A "izspļauj" piemēram, kādu anekdoti vktml.., nemaz nenojaušot, ka aņuka personāžu vārdi vai kaut kādi notikumi "kā kulaks uz aci" subjektam B. Nu un tad vēl tāds variants, kad vienam no subjektiem ir pašvaki ar humora izjūtu. Runājot par Tevis minētajiem gravējumiem Sajānos :) .. protams, ir tādi burbuļkaraļi, bet no otras puses - varbūt nerampāties tik augstu, bet savs vārds, savs EGO ir kaut kādā līmenī jātur - d..t nevar ļaut, jo tad pa dzīvi būs ne cilvēks , bet staigājoša WC. :).  Tad vēl ir aprēķina apvainošana un aprēķina apvainošanās. Uhh, saguru :D, sarežģīta tēma.

apvainojas cilvēki ar kompleksiem.,jo tas ir ērti,atkrīt strīds,vnk apvainojies un aizej