Ko Jūs varētu izdarīt savai otrai pusītei jauku un interesantu,lai tas uz ilgu laiku atstātu patīkamas atniņas?

Varu padalīties pieredzē, tik mana dāvana bija paredzēta Valentīna dienai, ne vārda dienai. Maximā nopirku senlaicīga paskata kastīti (15x15 cm), sarkano papīru un parasto balto kopējamo papīru. No sarkanā izgriezu sirsniņas un salīmēju 2 kopā, tā lai var atlocīt maliņas, no baltā izgriezu spārniņus (uzreiz asociācijas ar Always ) un pielīmēju klāt.
Sataisīju tādas sirsniņas aptuveni 20 gab, izmēros ap 7 cm un iekšā ar roku sarakstīju visādas mīļas lietiņas par savu mīļoto cilvēku... Zem šīs sirsniņu kaudzes tika paslēpta burciņa ar puiša mīļāko lāceņu ievārījumu un pašas ierakstīts disks ar viņa mīļākajām repa dziesmām.. kolekcija no 1980 - 2008 gadam. Pārsteigums sanāca ne pa jokam.

nu ir pāris sievietes kas tik tiešām atstājušas patīkamas atmiņas......mmmmm nostaļģija uz reiz pārņemj!!!!

Pusītei, Bani! :)
Un, ja nav, tad nevaru neko pateikt, esmu brīva kā putns, mammai varu pateikt ka mīlu vai kādam citam! :))

a es nevienam neuzticos, man tada slimiba... un vins ari no citiem neatskiras... uzticos vinam tikait tad kad vins gul...  

ja aizmiegam kopā, tad parasti ļaujos apskāvienam, pielienu pie auss, iedodu bučiņu un novēlu labunakti.
ja virtuāli, tad parasti vēstulē vienkārši uzrakstu - bļubļu tevi! :*

ja attiecībās viss ir ok, tad pat doma par krāpšanu nerodas, bet ja jūtu, ka kkas nav tā, attieksme mainījusies, pats sāk kkādas dumības runāt.. bet tad vairāk apsveru iespēju beigt tās un sākt citas attiecības, nevis krāpt...

Same old "I miss you, I miss you still".

Protams, nē. Bet arī ierobežot nevajadzētu. Viņam pašam vajadzētu saprast, ko var, ko ne. Un, ja neapjēdz, tad nu, atvaino, mani, bet, kas tā par otru pusīti, kas nenem vērā otra cilvēka domas?!