kapeec cilveeks ir tik egoistisks attieciibaas-vinsh var visu,otrs neko/vinjam saap otram tip ne?Ja ir normālas, abpusējas attiecības, egoisms kā tāds izmirst, nepastāv, ja nu vienīgais kaut kādi iz iepriekšējām attiecībām gūtām traumām, audzināšanas, bērnības vides, gēniem -bet tas noslīpējas, ja attiecības tiešām ir ABPUS"EJAS un nenorobežojas tikai ar fatastisku seksiņu, bet kaut ko vairāk.
Egoisms - aizstāvot "egoismu" ... No sākuma varbūt vajadzētu izanalizēt situāciju - un PIRMKĀRT ! VAI JŪTAS IR ABPUSĒJAS? te varētu es savu atbildi arī BeiKt.. :)
Tevis aprakstītā situācija ir paŗāk īsa, lai varētu izdarīt secinājumus, bet man izskatās, ka viena no iesaistītajām personām ir ļoti iekērusies subjektā Nr.2. Bet ir viena problēma - NEKAD NEVIENS NEVIENU AR VARU VAI LŪGŠANOS nepiespiedīs mīlēt otru. Var līst pa zemi, var likt upēm tecēt pretējā virzienā, nest no debesīm zvaigznes uttt - nelīdzēs - kas nav bijis vai vienreiz zaudēts , tam nav lemts būt. Parasti, ja'- dzirdam - Kāpēc Tu esi tāds? Kāpēc Tu mani nemīli? Kas man vēl jāizdara, lai Tu mani iemīlētu? Lūdzu, paskaties uz mani, Lūdzu, iedod bučiņu?, Lūdz, lŪdzu, Lūdzu, Lūdzu.... Poffig veņiki - un nekādā gadījumā MANIS aprakstītajā variantā NEDRĪKST cilvēku saukt par egoistu. Nu nevar pavēlēt sirdij. Nepiekrītat??? Lūdzu - dzīve te daudziem tikai , var teikt skaistākajā starta momentā - gan būs iespēja paŗliecināties. :) (protams, ir izņēmumi, bet tie ir ļoti, ļoti reti). Otrkārt - egoizms normas robežās būtībā ir cilvēka pašaizsardzība - bailes. (Bļāviens, man pašam nop sevis brižiem ir bailes, kur ta vēl otram cilvēciņam :D ), kas iemantotas var būt dažādos ceļos, bet paŗsvarā no iepriekš piedzīvotā, iepriekšējaš attiecības utt.
Protams - tas cilvēks, kurš iemīlējis līdz ausīm, viņa domāšana ir bišku (pat ne bišku, bet reizēm pamatīgi) nobīdīta pa fāzēm, līdz ar ko viņa duļķainajā skatienā otr izskatās peč egoista, bet nevis vnk pēc cilvēka, kura sirdī NU NAV TAS PIRMAIS! Bet - vai tamdēļ so cilvēku var saukt par egoistu?
OOOOO!!! Ja tas otrs blefo, saka, jā es Tevi mīlu, es Tevi precēšu, es Tev visu mūzu būšu uzticīgs/-a, bet tai pat laikā laiž ar citiem, ka tik no Tevis izsūkt naudiņas vai citas delas - bet tas vairs nav egoizms, bet NELIETĪBA! Un tas jau ir cits stāsts!
Jā, man pašam ir bijis pilnīgi identiskas situācijas... kārpījos, ārdījos, situ ar kulaciņu savā vaŗgajā krūtī... sāku neieredzēt utt... pagāja laiks, es paskaidrojos (luche vsego mnogo vodki i mnogo bab "Russkaja ribalka" :D ;) ) UN ES SAPRATU, KA VI"NA NEIJA EGOISTS, BET VNK ES NEBIJU VINAI SIRDĪ ... un viss. Daudz gadu pagājis, esam labi draugi, pagātni nepieminam, tik vien kā dažreiz pats smejoties atceroties savu infantīlo stulbumu un EGOISTISKO VĒLMI piespiest otram iemīlēt mani... Man tie cirki, starp citu, ir piedoti, viss oki.
Un zini, esmu savā adresē saņēmis vaŗdu egoists - un dažreiz ir nepatīkami (sāpju vairs nav), ka cilvēks neprata novērtēt manu atklātību un godīgumu, kad teicu: Mēs pa nopietnam nekad neb;ūsim kopā, mēs varam draudzēties un pa retam šad tad tā dziļāk padraudzēties, bet nekas vairāk. " Tajā brīdī oki - saprata, ar prieku piekrita. Paiet laiks (laikam labāku nesadabūja (labi, nirdzu), sākas voot - Tu tāds un šitāds... saku - sory, jaukum, es ta'ds pats kāds biju sākumā, ta'ds esmu! .... bet es tagad Tevi mīlu un Tu esi EGOISTS, ka Tu mani nē!!!!!!! JOPPERNIJ TEATR! Bļ . es vēl tjipa vainīgs esmu -
Ai, labi, viss, alles, the end. :)