Ko darīt,ja negribas dzīvot?

Tu par sevi!? Ceru, ka nē. Man šķita, ka Latvijā veči pļeckaināki par dāmām..
Kam negribas dzīvot, bet fiziski veseli, manis pēc lai dara, ko grib. Pa dzīvi ar tiem tirliņiem gana ir sanācis saskarties, ka man vienkārši ir alerģija kā pret kaut kādu puvekli vktml.. Katram pašam sava izvēle, tikai lai neķēmojas uz Vanšu tilta un citās publiskās vietās. Grib darīt galu, vannas istaba + žilete. Bet kādam taču pēc tam tur būs jāmazgājas ( man poffigs, līdīšu relaksēties kaut pēc piecām minūtēm, kā šļura noskalota, bet nu , ne visi to var +ir taču mātes, tēvi, jāsaprot), tāpēc iesaku vislabāko variantu -  tagad pieejami portatīvie šķeldotāji - paņemt uz līzinga, noliek Daugavas krastā , palaiž un ar smuku lecienu hops - sabiedrībai par vienu hemoroju mazāk +nēģīšiem un samiņiem paika!    

Sarakstīt uz lapiņas visus iemeslus, kas traucē vai rada nevēlēšanos dzīvot, un to sadedzināt.
Pēc tam - atrast sākotnēji vismaz vienu iemeslu, kādēļ GRIBAS dzīvot. Un turēties pie tā. :)

Saņemties un beigt domāt sliktas domas..

ceru,ka šis nav personīgs jautājums,jo te jau patīk fantazēt.....
jāatrod motivācija dzīvot un tici,tas nav grūti,paskaties apkārt,nu nevar būt ,ka nevienam neesi vajadzīga?
un var arī dzīvot vnk sev

beigt sevi žēlot. atrast mērķus, lietas kas nes prieku utt.

vajag pasēdēt un padomāt...vai tad negribas vairāk nevienu vasaras dienu? neko darīt, neko redzēt, neko just?
nu, tad neko.

Normirsti? Gribētu apgalvot, ka vāji cilvēki pasaulei nav vajadzīgi.

iet darīt galu.